Tas nav par konkrēto situāciju, bet man šķiet, ka bieži vecāki cilvēki (40+) nesaprot elementāru pieklājību un neievēro ētikas normas. Mani draugi, nedraugi, kolēģi, paziņas - visi saprot, ka otra dzīvē nav, ko līst. Katrs dara, ko grib un respektē to, bet daži manis pašas radinieki - nu tā kā mucā auguši. Varbūt kādreiz cilvēkiem nemācīja, ka cilvēks ir pats noteicējs par savu dzīvi? Obligāti jāielien cita šķīvī?
Bet vispār, pēc puberitātes, atbrīvojoties no liekā svara, es uzzināju, ka daudzi bija mani aprunājuši aiz muguras par to, ja godīgi, mani tas tiešām aizskāra, jo man tiešām tie kg traucēja un es pati nebiju apmierināta. Ja man tagad kāds izsaka komentāru par pārlieku tievumu, mani tas nekādā veidā neietekmē, jo vienkārši man pašai patīk kā ir un es zinu, ka neesmu nekāds skaliņš vai koka dēlis. Varbūt šāda komentāru ņemšana pie sirds liecina par šaubām savā izvēlē un sevī?