Ko es esmu sapratusi... Dzīvē diemžēl vienmēr atradīsies cilvēki, kas ne par kādu cenu neliksies mierā un bakstīs sejā (vai aiz muguras gvelzīs) savu patiesību, uzspiedīs viedokli. Bēdīgāk ir tas, ka lielai daļai no viņiem pat nav jēgas kaut ko atklāti skaidrot, pierādīt. Jo, tiklīdz vienam kaut ko pierādi un liekas, ka ir licies mierā, tā drīzumā viss sākas no jauna. Vai nu tas pats cilvēks dziedās to pašu dziesmiņu, vai nu kāds cits izdomās piekasīties pie vēl kādas cita cilvēka nianses. Es kādreizi baigi aizstāvējos, pat konfliktēju, ja vajadzēja. Centos kaut ko pierādīt vai vismaz elementāri norādīt uz to, ka ar savu viedokli man pilnīgi pietiek, svešs nav vajadzīgs utt... Bet pēc tam apnika, jo beidzās spēki un interese kaut ko pierādīt. Es gan neesmu veģetāriete, bet ar gaļu man tik un tā nav "siltas attiecības". Tad nu daru, kā vien man ienāk prātā. Sagribas gaļu, nevienam neatskaitos un nelielos, apēdu, viss. Negribēšu ēst gaļu, ar varu neviens neiebāzīs mutē. Lai runā, ko grib. :-)