18.08.2016 Beztēma

Limonāde man, paldies dievam, visi saprotoši, mazs kolektīvs esam. vienā ofisa telpā vairākas mazas kompānijas. no "manējiem" šodien neviena darbā nav, jo izbraukumi. bet citi ofisa kolēģi ir. es tik ap 12iem atnācu, kautrējos tik ātri iet prom :-D arī nesen esmu šeit, bet drīz, pavisam drīz došos prom no šī darba, no vienas puses skumīgi, jo esmu jau iemīlējusi brīvo darba atmosfēru un kolēģus un galu galā mūsu mazo sāpju bērnu - ražoto produktu :'-(:'-(

Es labprāt atrastu tādu darbu kur nav tik traki jāraujas, un labprātāk es atsēdētu. Ilgtermiņā gan tādu darbu negribētu, bet kā pagaidu risinājumu uz kādu laiku gan

maijā un jūnijā, kad tikko biju pievienojusies komandai, reāli bija raušanās no 9 rītā līdz pus10, reizēm pat līdz pusvieniem naktī. jūlijā palika mierīgāk, tagad visu augustu čista nav ko darīt, par daudz jau tās atelpas. piekrītu, ka ilgtermiņā nav veselīgi |-)

Man arī sākumā patika,bet,ja vairākas dienas tas pēc kārtas tā,tad tas mani izbesī. Labāk kaut ko daru... taču vienmēr šitāda laime nespīd.

Tikko biju izgājusi pastaigāt, tik super saulīte un silts! :) Tikai mākoņus velk..
Nez, man arī šodien darbā nav īsti darāmā, visu ko gribēju, jau izdarīju. Es jau esmu nekaunīga, domāju, ka šodien arī iešu ātrāk prom, pagaidām neviens neko nav teicis. Kaitina atsēdēšana, pat ja par to naudu maksā. :D Nopirku vienā picērijā ļoti garšīgus siera stienīšus, tagad edīšu un ja nesāks līt, tad iešu prom. :)

Es arī iešu ātrāk projām(l)(e)8-)

Boxxx, kāpēc jāiet prom vai kas labāks atrasts? Es tavā vietā ,ja maksā samērā labi, paliktu tur kur esi un paņemtu klāt vēl kādas nodarbes lai attīstītu sevi :)

Limonāde, man sāksies mācības, ko nevarēšu apvienot ar darbu, līdz ar to parakstījām līgumu līdz konkrētam datumam un tad manus pienākumus pārņems kāds no priekšniekiem. sarunu līmenī gan ir noruna, ka ieiešu mācību ritmā un tad uz mazu slodzi te atgriezīšos. gribētos jau dikti, jo burvīga atmosfēra tomēr, hipsterīgs kolektīvs, bet reizēm tomēr bezdarbības radītā garlaicība sit augstu vilni :-D

Boxxx, varēsi pildīt uzdotos darbu ,tad garlaicība nemocīs. Man arī tā būs no septembra,varēšu brīvo laiku veltīt lai gatavotos pārbaudes darbiem. ... ka tad brīvajā laikā sēdēšu netā un ieskaites dienā raušu matus no galvas!:D

es jau arī cerēju, ka nu tik būs, brīvajā laikā darbā lasīšu grāmatas utt., bet reāli sēžu cosmo un skatos stulbus facebook video, darbā nav tās auras grāmatas lasīšanai :-D
nu viss, mani 100% uzlādējušies. Soļošu tagad uz mājām pēc sporta somas un jāaiziet uz sporta klubu. Vakarā uz Spīķeriem, pēdējais dzejas slams. Maza cerība aizvilkt draudzeni uz Tokyo city pirms tam (t)
Jauku atlikušo dienu, dāmas! (l)

hellish, dullā, kā tu vari tik ilgi dzīvot ar sāpošu zobu?:-O Brauc uz Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centru, tas ir turpat kur SI, tikai ēkai otrā pusē, tur no 19:00-00 ir dežūrārsts, kurš tieši rauj gudrības zobus, cena apmēram 60eur, pati tur pirms pāris mēnešiem izrāvu. Brauc tikai ap kādiem 18:00, 18:30, lai esi viena no pirmajām rindā, kaut gan man nekad ilgi nebija jāgaida, 7dienā tiku iekšā kabinetā 15min laikā. Reģistratūrā saki, ka vajag dežurējošo zobārstu, tikai pasi vai ID karti gan obligāti paņem līdzi. Veiksmi.(l)

Zoba raušana 60 eur? Nopietni?

Bet tas gudrības zobs, tur jau nav tik vienkārši parasti, nē? Parasti viņi vēl iekaisuši, ieauguši kaut kur, izauguši, noauguši un visas pārējās problēmas.

Man rāva SI, jāmaksā būtu bijis 40eur (vai 45eur, neatceros), bet man bija vienkārši ar caurumiņu, nekāds šķībais greizais utt. Hellish, nezinu, kas Tev tur tam zobam, kādēļ sāp..bet, ja jārauj, tad iesaku nevilkt garumā, man 1x mūžā ir rauts zobs, ap kuru jau izveidojies iekaisums un strutas un uz kuru nedarbojas anastēzija, nenovēlu nevienam ko tādu (un tas pat bija piena zobs nevis īstais). Labāk ātrāk ar to tikt galā un miers, nevis muļļāties un mocīties. (t)

Es esmu ļoti sašokējusies, jo tikko uzzināju, ka uz tuvāko patversmi nevar aizvest klaiņojošu sunīti un paši arī viņi nebrauc dzīvniekiem pakaļ. Es īsti nesaprotu, ko tad tur tajā patversmē dara. (t) Sāp sirds skatoties uz sunci, tik mīļš, tik foršs, bet nu jau vairāk kā nedēļu te klaiņo un es vairs nevaru noskatīties. Tagad arī- saritinājies čuč zālītē un lietus smidzina virsū nabadziņam. :'-( Paliek nu jau arī bezspēcīgs, bet ēdienu arī neēd. Ko darīt? Policijai piezvanīt un apjautāties? Es pat būtu ar mieru dot viņam pagaidu mājas, ja vien mums pašiem jau suņi nebūtu.:'-(

Par to darbu arī gribu piebilst, ka man ir bijis atsedēšanas un nekā nedarīšanas darbs. Vairs nekad neko tādu negribu :-D Es no tāda darba noguru daudz vairāk nekā no ļoti aktīvas darba dienas. Mokošs darbs tiešām, ilgi tādu nevar izturēt.

es vienreiz atslēgas pazaudēju, nostaigaju dienu bez, un tad uz krēsla atradu haha vakarā |-)

Čau!(l)
Ar Yann Tiersen fonā sēžu pie bilžu kaudzes, turpinot ķimerēties ap plānotāja iedzīvināšanu un priecājoties, ka rīt jau piektdiena, tad sestdiena, svētdiena un dzimšanas diena arī klāt! Pirms gada jau 2-3 nedēļas pirms svētkiem katru vakaru raudāju, jo likās, ka laiks skrien tik ātri un tūlīt jau novecošu pavisam, bet tagad kaut kā mierīgi ap sirdi, neskatoties uz to, ka vakar atradu savu pirmo (!!!!) sirmo matu. (t):-D Un rīt ieplānotais randiņš ar sen nesatikto draugu, sestdien uz Rīgu lielajā iepirkšanās tūrē un svētdien jau jāgatavo kūka. (l)(l)(l) Bet šovakar tā mierīgi, lai diezgan laicīgi varētu ielīst gultā, savādāk celšanās 5 no rīta jau šķiet vairāk kā parakstīšanās uz sajukšanu prātā.:-D
Kādu laiku jau tik daudz nebiju pārdomājusi par cilvēku dzīvēm kā tagad strādājot vietā, kur var sastapt nogurušu sieviešu skatienus, izlaistas miesas, klačas, nelielu stresu balsīs un jau iesirmus matus. Kad dzīvē mēdz būt situācijas, kurās mazi bērni nepacietīgi dīdās uz krēsla un prasa, ko tu tur dari un priekš kam maz tev to vajag. Kad šīs sievietes pēc savām nostrādātajām stundām liek maisiņos atgriezumu gabalus no kūkām, ko apēst vienām pašām divvientulībā ar ziņām televīzijā vai atdot visu līdz pēdējam saviem mazākajiem un lielākajiem bērniem. (t) Īstenībā atliek vien paskatīties uz šo visu no malas un saprast, ka sev un saviem tuvākajiem tomēr gribi ko kvalitatīvāku, jaukāku un labāku. Kārtīgs spēriens pa pakaļu, lai to apzinātos. Bet to dzīvē reizēm vajag.:-P

Super, mūsu Anastasija Grigorjeva brīvajā cīņā iekļuva 1/4 finālā, super! Gaidām!