Obligāta augstākā izglītība

Vidējo profesionālo īsti ar augstāko profesionālo nevarēs aizstāt. Ja nemaldos (bet varbūt maldos, lai gan slinkums parbaudīt), tad ES ir kaut kādas pamatnostādnes, t.i., lai izglītību varētu saukt par "augstāko", to apgūst pēc apm. 12 gadu skolas, un tās ilgums ir kā minimums ciktur gadi (vai KP vai semestri).
Ja tiek likvidētas profesionālās vidusskolas, tad jauniešiem tiek liegta iespēja apgūt profesiju jau 18. gadu vecumā.

1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību varētu ieviest par obligātu, aizstājot vidējo profesionālo, kas šobrīd mācoties kopā vidējo ar profesiju ir ne šis, ne tas.
Šeit vairums ir pret obligātu akadēmisko augstāko, kas protams vienkāršo profesiju pārstāvjiem nav nepieciešama, bet profesionālā augstākā, kas saistīta ar praktisku uzdevumu veikšanu, kādēļ gan ne.

Jā, tev gan Latvijā kāds stipendijas palielinās :-D

Ja neesmu kaut ko palaidusi garām, pēdējoreiz stipendijas palielināja gandrīz 10 reizes, no 8 latiem uz 70 latiem (99.60 eiro)!
Līdz 2004 gadam stipendiju saņēma visi budžeta studenti, un stipendijas palielināšanai līdzekļus ieguva vienkārši - sāka dot stipendijas tikai labākajiem. Attiecīgi, iespaidīgs stipendiju palielinājums, nemainot finansējuma apjomu :)

Saprotams, studējošo skaits saruks vairākas reizes, tādēļ vairākas reizes palielinām studiju maksu

Šobrīd LU tie ir 2000 eiro gadā, ja palielinam vairākas reizes, tad runājam par vismaz 5-6-7 tūkst. gadā, plus dzīvošanas izdevumi. Tas cipars strauji tuvojas tam, cik (ieskaitot dzīvošanu) izmaksā mācības citās eiropas valstīs universitātēs, kas "skaitās" labākas.
Mēs jau zaudējam daudz studentu, kas izvēlas mācīties citur. Paceļot cenas "vairākas reizes" mēs zaudēsim vēl vairāk.
Studiju programmu restrukturēšana, mācību metožu restrukturēšana, laboratoriju, aprīkojuma apgreidošana, švako mācībspēku nomaiņa ar labākiem - tas viss ilgst GADIEM. Attiecīgi, strauji palielināt mācību maksu mēs varam, taču tikpat strauji reāli celt piedāvātā produkta (iegūstamo zināšanu) kvalitāti mēs NEVARAM.

Es par tiem iestājeksāmeniem domāju tā, kā Pasadena, tikai laikam nesanāca pareizi izteikties. Ir jau tagad pāris skolas, kur ir tie iestājeksāmeni, bet vairākumā jau nav. Ne jau lai augstskolu studenti justos augstāki par citiem, bet katram ir savs, nu nevar visi būt akadēmiskās izglītības piekritēji. Tāpat stājas iekšā ar CE rezultātiem, kas lielā mērā ir subjektīvs pasākums, tas tad atrisinātu arī šo. Uz konkrēto jomu tiktu tie labākie, spējīgākie, motivētākie, tie, kas gatavi doties uz priekšu utt.

57days, es Tev pilnībā piekrītu par finansējumu, bet, ja šīs diskusijas pieteikums ir patiess, tad dała sabiedrības uzskata, ka a) valsts ir pietiekami bagāta, lai nodrošinātu visiem augstāko izglītību; b)valsts ir tiesīga uzspiest saviem iedzīvotājiem negribētus finansiālos izdevumus (pat nezinu kā tas realitātē izskatītos). Ja pieñem punktu A, tad jau var diskutēt par "kā būtu, ja būtu".

Doma cēla, bet nav reāla.

Es esmu piedziivojusi iestaajeksaamenu augstskolaas laikus. Tas buutiibaa prasa, lai jaunietim ir daudz maz skaidrs, kuraa programmaa vinjsh grib studeet, maksimums 2-3 varianti. Par taadu variantu, kaa dokumentu iesniegshana 20 dazhaadaam programmaam, jaaaizmirst.
CE un peec paaris nedeeljaam - augstskolu iestaajeksaameni, vai tas nebuutu drusku par ekstreemu?

Augstskolas un finanseejums, diemzheel, arii ir ljoti cieshi saistiitas lietas. No kaut kurienes taam augstskolaam taa nauda ir jaadabuu - vienalga, vai tas ir valsts, pashvaldiibu, studentu vecaaku, labdariibas fondu vai kaads cits finanseejums. Pasniedzeejiem ir jaamaksaa algas. Un taas krutaas algas ir tikai profesoriem, ierindas lektors nekaadus miljonus nesanjem. Taa pat kaa skolaas, algu celshana vareetu piesaistiit speejiigaakus kadrus. Laboratoriju apriikojums, peetnieciiba - arii visam tam vajag naudu. Cik no taa var "pavilkt" valsts?
Ja mees gribam samazinaat studejosho skaitu un straadaat uz kvalitaati, nevis kvantitaati, nav cita varianta kaa sleegt/apvienot programmas. Nu, vai arii - censties aktiivaak piesaistiit aarzemju studentus. Tad gan, attieciigi, jaasaak vairaak un vairaak kursus lasiit angliski (vai, atljaushos buut politnekorekta, krieviski). Cik % muusu pashu vidusskolu absolventu juutas speejiigi apguut ekonomiku, filosofiju un fiziku angliski?
Centralizeeti augstskolu beigshanas eksaameni, manupraat, probleemu diezko nerisinaatu. Ir mums jau vairaak, nekaa 15 gadus centralizeetie vidusskolu eksaameni. Ko, kvalitaate vaitad ir augusi?

Man simpatizē ideja par iestājeksāmeniem augstskolās, bet ne atsijāšanas (ar domu kā padarīt sevi īpašāku, lai, pasarg dies, nebūtu kā lielākais vairums) dēł. Šādi iestājeksāmeni varētu palīdzēt augstskolu programmām pārbaudīt tieši viñu interesējušo zināšanu bāzi. Tas varētu arī iedrošināt studijām pieteikties arī vecāka gadagājuma cilvēkus (pilnīgi iespējams, ka smagi maldos), piem., kāds, kurš strādājis jomā, nonācis pie secinājuma, ka nepieciešama akadēmiska novirziena attīstība.

Jo vairāk lasu hanna! komentārus, jo vairāk man tie patīk. Pilnībā piekrītu viņai arī šoreiz.

Manuprāt, katram ir jānodarbojas ar to, kas patīk un izdodas, un ar šo "patīk" nereti ir par maz. Adekvāti iestājpārbaudījumi ļautu kaut daļēji novērtēt savu spēju un zināšanu atbilsmi izvēlētajai jomai. Turklāt "nē" nenozīmē nepielūdzamas ardievas sapnim (ja tas tiešām tāds ir), bet iespēju nākotmē sagatavoties pārbaudījumam labāk. A tagad - nokārto dulburīgo matenes eksi, kurā daudz vairāk par saskaitīšanu simts apjomā netiek prasīts un nāc mācies superpieprasītās tehniskās profesijas (vien piemērs). Kam tas der?
Un nē, es nekādā ziņā neesmu par budžeta vietu likvidēšanu. Tāpat neatbalstu arī Ķīļa ideju par obligātajiem kredītiem.
Uzskatu, ka augstākajai izglītībai ir jākļūst (visu iesaistīto pušu) nopietnāk motivētai.
Paldies par uzmanību un pardon par sadrumstalotību. Telefons liedz pievienot garākus komentārus.

Vēlāk, jau mācoties augstskolā, vairākus gadus saņēmu Vītolu fonda stipendiju. Viņu noteikumi ir šādi: vidējā atzīme (gan vidusskolu absolvējot, gan turpmāk) 7,5 vai augstāka + viens sociāla rakstura apgrūtinājums: trūcīgā vai maznodrošinātā statuss, daudzbērnu ğimene u.c. Katru semestri nogādājot tur sekmju izrakstu, uzzimāju ne mazumu skumju, bet iedvesmojošu stāstu: jaunieši, kuri vecāku bojāejas vai nolaidībae rezultātā audzina jaunākos brāļus un māsas, meitene, kura no kādas firmas saņēmusi dāvanā palietotu datoru utt., u.t.jpr. Es pie tamlīdzīgiem gadījumiem nepiederu, jo man ir izteikti pašaizliedzīga mamma. Tiesa, vidusskolas pēdējos gados mēdzu palienēt pārdesmit latu no ātro kredītu kantoriem, jo nevēlējos atsacīties no ieraduma mēnesī nopirkt trīs vai piecas grāmatas un pavakarēt Fonķikā. Mamma to visu nodrošināt mespēja, un iespējas darīt fizisku darbu man nav.
Tas par turības un studētiespēju korelāciju. Turklāt nezinu jauniešus, kuri pie grāmatām pavadītu 24 stundas diennaktī, toties zinu meiteni, kura, studēdama pedagoğiju, strādāja skolā, taču savu audzēkņu rakstītos kontroldarbus uzticēja labot kursabiedrenei. Man tas nešķiet pareizi, un šāda uzskata dēļ sevi neuzskatu par ļaunu.
(Turpinājums sekos.)

L., tava.aizvainotais un pseidociniskais tonītis šeit nevietā.
Pirmkārt, tu pati tiecies ļaudis iedalīt kastās, piemēram, lauku skolas un to skolēnus automātiski ierindojot viduvējību kārtā. Pirms devos slaistīties mūziķenē, gadu mācījos vispārizglītojošā (Liepājas piektajā) vidusskolā, matemātikas klasē. Bijām sadalīti grupās, un tikko minētais priekšmets notika kopā ar C jeb tā dēvēto "pāķu" klasi. Tā savā sešpadsmitgadnieku augstprātībā viņus saucām aptuveni pusotru nedēļu - līdz pamanījām gauži nelāgu tendenci - kamēr mēs, snīpjus bakstīdami un ar skolotāju tērzēdami, bijām paspējuši vien piemēru norakstīt, nelūgtie "lauķīši" jau bija to izrēķinājuši.
(Turpimājums sekos.)

L..

, vai Tu varētu, lūdzu, argumentēt savu viedokli?

Tu vispār lasi tekstu pilnā formātā vai rauj ārā random teikumus no visa? Tik gari nemaz nerakstu, lai nevarētu saprast domu. Nu, ja nesaproti, tad neko nevaru līdzēt.

Tu praktiski tagad noliec visus, kas ir no mazpilsētām, jo viņi neesot tik gudri. Kā tu vērtē, kurš ir pelnījis un kurš nav? Skaties pēc tā, vai māte veikalā strādā vai bankā?

Kāds sakars skolēna sekmēm un spējām ar viņa vecāku nodarbošanos? Manuprāt, trūcīgu vecāku atvase, kas daudz un rūpīgi mācās, gūs daudz lielākus panākumus vidusskolā nekā slinks "bagāto vecāku bērniņš".

Jā, tev gan Latvijā kāds stipendijas palielinās :D Gan jau tie elitārie paši mācēs ar maizi un desu mēnesi izdzīvot.

Mana aplēse ir tāda, ka vispirms drastiski mainām valsts eksāmenu prasības un kārtību. Saprotams, studējošo skaits saruks vairākas reizes, tādēļ vairākas reizes palielinām studiju maksu, bet tāpat vairākas reizes palielinām arī stipendijas tiem, kas studē par budžeta finansējumu. Būtībā būsim atdalījuši graudus no pelavām, jo talantīgie un spējīgie jaunieši saņems pieklājīgas stipendijas, visu brīvo laiku varēs veltīt studijām neatkarīgi no sava materiālā stāvokļa, arī augstākās izglītības kvalitātes pieaugums būs liels, savukārt viduvējie cilvēki sapratīs, ka viņiem piemērota ir profesionālā izglītība, bet augstākā akadēmiskā un profesionālā izglītība ir elitāra un paredzēta tiešām spējīgajiem.

Ne visi var mācīties ģimnāzijā. Ne visas ģimnāzijas sniedz to kvalitāti, kādu gaida augstskolās. Tu praktiski tagad noliec visus, kas ir no mazpilsētām, jo viņi neesot tik gudri. Kā tu vērtē, kurš ir pelnījis un kurš nav? Skaties pēc tā, vai māte veikalā strādā vai bankā? Tu vienreiz savu degunu no mākoņiem vai utopijas izvelc. Gudrinieks atradies.