Obligāta augstākā izglītība

Es nesaprotu kāpēc LV tiek uzsvērta ekstra svarīgi, ka cilvēkam ir augstākā izglītība, kādam vairākas.
Ārzemēs tas nevienu neinteresē.
Tai pat laikā pasaka, ka esi frizieris vai konditors tas tiek noniecināts.

Daenerys1, manā pieredzē tas, cik "labs" cilvēks ir kā students, ne vienmēr korelē ar to, cik "labs" cilvēks ir kā darbinieks.
Kā jau cilvēki ir minējuši, reizēm izvēlētā studiju programma tomēr nav īstā, bet cilvēks tomēr piespiežas un to pabeidz (bez intereses, attiecīgi, ar vidējiem vai diezgan labiem, bet ne spīdošiem rezultātiem). Es pati esmu mainījusi studiju programmu, tāpēc cilvēku, kurš pēc 12. klases kļūdās, izvēloties studiju programmu, tikai tāpēc vien par Huawei neuzskatīšu.
Ir arī redzēti gadījumi, kad cilvēki mācas normāli, bet pārāk uz to neiespringst, jo interesē tikai specializācijas priekšmeti, nevis tur, teiksim, darba aizsardzība, vācu valoda un filosofija (LU ir diezgan sviestaina A daļā daudzās programmās).
Ir jaunieši, kas jau otrajā kursā sāk strādāt specializācijā, saprot, ka studijas viņiem dod ne pārāk daudz, un pabeidz studijas tikai "ķeksīša pēc", attiecīgi, arī ar ne tiem cerīgākajiem rezultātiem.
Pazīstu jaunieti, kurš pameta studijas, jo saprata, ka attiecīgās programmas ir par tizlu priekš viņa intelektuālās kapacitātes. Un šeit, lūdzu, bez ķiķināšanas, jo tas, ko cilvēks šobrīd ir sasniedzis pāšmācībā, ir iespaidīgi.
Īsumā, ir dažādas situācijas. Ir dažādi cilvēki. Necenties ap sevi savilkt tikai un vienīgi savus klonus, esi atvērtāka arī citāda tipa cilvēkiem - iespējams, uzņēmums iegūs, ja būs kāds ar mazliet citādu perspektīvu un pieeju problēmsituācijām.

pēc vidusskolas absolvēšanas aizgāju mācīties programmu LU, kura absolūti neinteresēja, taču biju budžetā. paralēli strādāju, iestājos vēl vienā augstskolā, kur bija manis interesējoša programma (bet par maksu) un kaut kā kūlos pa dzīvi. nopelnītā alga aizgāja par studiju maksu, paralēli vēl mēģināju pabeigt LU, kas neizdevās,jo interese pilnībā apsīka.
ieguvu 1.līmeņa augstāko izglītību, jo tobrīd programmai nebija izstrādāts bakalaurs.
tagad man ir 25, programmai ir akreditēts profesionālais bakalaurs, turpinu studijas. šoziem vajadzētu beigt, bet savienojumā ar darbu tas atkal ir tāds 50/50.
paralēli esmu gājusi uz citām darba intervijām un 90% gadījumā darbu esmu ieguvusi, taču neesmu aizgājusi no esošā, jo viss apmierina.
vairākās daba intervijās darba devēji ir konkrēti jautājuši par augstāko izglītību, vai tai ir nozīme. un liela daļa uzņēmēju atzīst, ka tas, izvēloties kandidātus, viņiem nav primārais. ko no tā var secināt - ka pēc vidusskolas nav akli jāskrien kaut kur mācīties, tikai lai būtu ķeksīša pēc tā izglītība, ir jāsaprot ko katrs dzīvē vēlas darīt. un jāsaprot arī savu spēju robežas. sevi uzskatu tāpat par mērķtiecīgu un zinošu. un viedoklis, ka cilvēks ir klasi augstāks un inteliģentāks ar augstāko izglītību, manuprāt, ir pilnīgi greizs.

Nu bet ja cilvēks ir studējis zemas kvalitātes augstskolā, bakalaura darbu nopircis un strādājis uz pusslodzi, kāpēc lai viņš saņemtu tādu pašu algu kā es? Viņam ir daudz mazāk pieredze, viņš nav sities cauri (pamatotām) grūtībām, kuras padara stiprāku. Ja esi vienreiz iekļāvies spiedīgā termiņā, paveicis darbu ātri un kvalitatīvi, tu to varēsi izdarīt vēlreiz, un esi vērtīgāks speciālists nekā tas, kurš urbina degunu lēnu garu kopējot papīrus, jo ir mazāka varbūtība, ka saspringtā situācijā viņš paveiks savu darbu labi. Man darbā ir bijuši tādi bagātu vecāku bērneļi, kuri bakalaura studijas izvelk no 3 uz 6 gadiem. Tu viņam iedod projektu, viņš visu laiku sola, ka viss būs, bet pēdējā dienā neceļ telefonu, jo nepavelk slodzi.

absurds!
ja vēlas ieviest augstako izglītību, lai ievieš to bezmaksas iegūstamu!Vidējai izglītībai būtu jābūt obligātai!
piekritīšu tam, ka ne visiem vajag augstāko! var bū pilnīgs idiots ar 5 augstakajām un loģiski domājošs, labi pelnošs ar vidējo... Latvijas valsts jau tā ir represīva pret saviem pilsoņiem, šis pieliktu punktu daudz kam.

Ja valdība vēlas obligātu augstako izglītību, tad tai ir jābūt pieejamai ikvienam, kā mēs zinām, Latvij ā ir daudz maznodrošinātu ģimeņu, kuras nevar izskolot savus bērnus, kur nu vēl laist augstskolā.
Koks ar 2 galiem. Protams, mēs vēlamies izglītotu tautu, bet nespējam šo izglītību nodrošināt.
Un piekrītu, ka ne visi zina, ko iesākt pēc 12. klases.
Man vienmēr liekas interesanti, ka fakts attiecas tikai uz jaunajiem. Jebšu, tad šo likumu vajag arī uz tiem, kuri strādā valts iestādēs, cik daudziem reāli nav augstākās izglītības, kuri balso par, peiņemot šo lēmumu?

Tev un lietotaajam v35 (m35?) ir liidziiga domaashana shajaa jomaa - juus abi uzskatat, ka visi, kas nav straadaajushi tik pat smagi kaa juus, lai nonaaktu tur, kur esat, ir totaali Huawei.

57days - daļēji strādā gan, jo Latvijā ir salīdzinoši maz maksātspējīgas, bet dumjas publikas. Man bakalaura grāds izmaksāja 9000 Eur, es, protams, ar saviem A līmeņiem varēju izvēlēties LU budžetu, bet izvēlējos augstākas kvalitātes augstskolu par maksu, kur nav nevienas budžeta vietas. To cilvēku skaits, kuri ir tupi kā zeme, bet kuriem ir ļoti maksātspējīgi vecāki, nav liels. Viņi ir, bet viņu nav daudz. Un pārsvarā viņi arī iekārtojas strādāt kaut kur zem vecāku spārna un nemaisās citiem pa kājām.
Man personīgi bija tā, ka es bakalaura darbu uzrakstīju uz 10, vidējā atzīme man bija 9,2, tai pat laikā es studijas apvienoju ar darbu un no biroja es nācu ārā 5 no rīta, jo man gribējās nevis rolltonu kojās, bet lasi savā dzīvoklī. Tā ka arguments par to, ka nav laika studijām, jo jāstrādā, ir nevietā. Jāizvērtē prioritātes. Tāpēc arī esmu pret obligātu augstāko izglītību.

Manuprāt, vispirms mums ir jāatbild, kā konceptuāli saprotam augstāko izglītību - tā ir elitāra un ļoti kvalitatīva vai masu produkts un ar masām atbilstošu zināšanu līmeni un kvalitāti -, tikai pēc tam varam sākt veidot kādas attīstības vīzijas.
Manā skatījumā šobrīd Latvijā dominē otrā pieeja, kad augstskolas sacenšas studentu piesaistē, piedāvājot iespējami izdevīgākas ("vieglākas", nevis kvalitatīvākas programmas). Saprotams, ka ļoti daudzi iegūst bakalaura un maģistra grādu, bet tas nenozīmē, ko šo cilvēku prasmes un spējas atbilst tām, ko sagaidām no viņu iegūtās izglītības.
Man ir aizdomas, ka vairums nemaz nevēlas kvalitatīvu augstāko izglītību, jo tā pēc definīcijas būs intelektuāli elitāra, proti, tikai pietiekami spīdoši prāti spēs iegūt kāroto grādu; vairums vaimanās, ka programmas ir pārāk sarežģītas u.tml.
Ja runājam par izglītību ārzemēs, tad viss ļoti atkarīgs no nozares, turklāt neba jau augstskola nosaka studenta iespēju apvāršņus.

Ir tomēr pietiekoši daudz specialitātes, kurās īsti ar kursiem un specializētās literatūras lasīšanu būs par maz. Tie paši ārsti, kā jau minēts. Arī inženieri, arhitekti, fiziķi, ķīmiķi, biologi, psihologi, utml. Jā, darbam konkrētā uzņēmumā konkrētā vakancē deviņu klašu absolventu tiešām varētu apmācīt pāris mēnešu laikā. Bet tur jau tā problēma - vai, mainoties situācijai, parādoties kādai problemai, mainoties tehnoloģijai, parādoties jaunām metodēm - vai šis cilvēks, kam nav arī kaut kādas drusku dziļākas izpratnes par attiecīgo jomu kā tādu, spēs pielāgoties?
Augstākā izglītība, diemžēl, kā filtrs nestrādā jau šodien - Huawei ar nopirktu diplomu un sašpikotiem septītniekiem izskatas tāpat, kā Samsung, kas diplomdarbu rakstīja pats, un septītniekus pelnīja, jo paralēli studijām daudz strādāja, un nepietika laika labi sagatavoties pārbaudījumiem.

Ideja kā māja. Labāk, lai vispirms ievieš obligāto nodrošinājumu ar naudas līdzekļiem. Badā un uz ielas neviens neko neiemācīsies. Bet skaidrs, ka tas viss ir kārtējā tukšā papļāpāšana, lai visādos forumos būtu, ko apspriest.

Manā skatījumā augstākā izglītība ir vienkārši tālākizglītība, lai sagatavotu cilvēku kādām noteiktām profesijām vai sniegtu padziłinātas zināšanas kādā noteiktā jomā. Magistra un doctora grāds sagatavo cilvēku akadēmiska karjerai. Tas arī viss. Protams, ka dažiem augstskolas diploms ir arī rakstisks pierādījums par "sasniegumiem", bet, ja paskatās, cik cilvēku pasaulē ir pabeiguši universitāti, tad šie sasniegumi ir stipri relatīvi. Nevaru nepieminēt, ka, manuprāt, šī noniecinošā attieksme pret cilvēkiem, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību, ir savā ziñā "problēmas" sakne - cilvēks, kurš varētu būt izcils santehnikis (varbūt vienkārši esmu izbaudījusi, ko nozīmē tiešām labs santehnikis), ir sabiedrības spiests kłūt par kārtējo absolventu XXX specialitātē, kura pat īsti neinteresē, jo citādi viñš sabiedrības acīs nav neko sasniedzis, nav bijis "spējīgs", acīmredzami nav mērktiecīgs, utt.

Rezumējot tālāk, obligātā augstākā izglītība dzēsīs šo filtru un starp darbiniekiem nebūs veselīgas konkurences. Es darba intervijā neizvēlēšos ļoti perspektīvu darbinieku kaut kādas nelaimīgas sakritības dēļ, a la nokavēja 5 min vai nepatika žaketes krāsa, izvēlēšos citu, ļoti līdzīgu (it kā) cilvēku, ar tādu pašu CV, tikai atšķirība būs tāda, ka tas pirmais būs ieguvis bakalauru 4 gadu laikā un uz 10-niekiem, bet tas otrs būs nomuļļājis savu bakalauru 12 gados knapi sekmīgi, nopircis bakalaura darbu, bet uz papīra viņi izskatīsies vienādi. Bet tas nav viens un tas pats. Huawei telefons ar 2GHz taktsfrekvenci NAV alternatīva iPhone ar tādu pašu taktsfrekvenci.

Nē nu teorētiski var iegūt augstāko izglītību santehnikā un krāsns mūrniecībā.
OK, nesagaidīju diskusijas turpinājumu savam jautājumam par to, kāda ir augstākās izglītības funkcija. Tad lūk, mans viedoklis ir tāds, ka augstākā izglītība - tas ir filtrs. Kas ļauj atfiltrēt pacietīgus, mērķtiecīgus cilvēkus ar gribasspēku un spēju novest iesākto līdz galam, tikt galā ar grūtībām (arī finansiālām, arī degošiem termiņiem) no puskoka lēcējiem, kuri sāk 16.00 lāpīt bedri asfaltā, bet jau 17.00 pusaizbērtu bedri atstāj un iet dzert alu pie TV.
Ļoti specifiskās nozarēs, piemēram, medicīnā, augstākā izglītība dod arī svarīgas zināšanas, bet tās tik un tā tiek nostiprinātas praksē, un fakts, ka students ir guvis teorētisku ieskatu jomā ļauj viņu ielaist operāciju zālē (finanšu studentu - bankā, pedagoģijas studentu - skolā), lai izmēģinātu savu izvēles profesiju arī reālā dzīvē.
Bet pa lielam augstākās izglītības mērķis nav dot cilvēkam nenovērtējami krutas un unikālas zināšanas, bet gan palīdzēt teiksim man kā darba devējam novērtēt - vai tas cilvēks 5miljonu projektu man novadīs līdz galam vai pametīs pusratā. Manā darba vietā nav nepieciešamas nekādas ultra mega unikālas zināšanas speciālā jomā, teorētiski gada laikā es varu apmācīt darbam arī centīgu cilvēku ar 9 klašu izglītību, bet fakts, ka cilvēks ir izturējis 4 gadus augstskolas auditorijā, uzrakstījis līdz galam bakalaura darbu un nav pametis visu pusratā, man vieš lielāku uzticību.

Vai tiešām tā ideja ir tik vienkāršota? Grūti noticēt tādai tuvredzībai... ir nepieciešami VISU profesihu pārstāvji, kā jau te iepriekšējos komentāros minēts. Visi nav domāti augstākajai izglītībai un visiem to nemaz nevajag.

Nevajag obligāti, jo nav nepieciešami darba tirgū darba ņēmēji ar augstāko izglītību. Tas plikais papīrs jau neko nedod. Ir taču arī nepieciešami elektriķi, santehniķi, mehāniķi u.c profesijas pārstāvji, kuriem nav nepieciešama augstākā izglītība. Tad jau labāk, lai mācās tehnikumā un ir profesija, nevis piespiedu kārtā iegūta augstākā izglītība.

Tas nozīmē - obligāti vajag papīru.
Viss ko spiež "obligāti" agri vai vēlu beidzās ar mācīšanos tikai dēļ papīra, diploma pirkšanām un līdzīgā darbībām.
Latvijā jau tā izglītības kvalitāte ir ļoti zemā līmenī. Daudzi mācās tikai tāpēc lai vieglāk būtu atrast labāku darbu. Nevis savas intereses vai zināšanu dēļ.

Vidējā profesionālā - 4 gadi pēc pamatskolas, savukārt augstākā profesionālā - 3 gadi vidusskola plus 2 gadi "augstskola", kas salīdzinoši ir tikai viens papildus gads.

Kāda, tādā gadījumā, ir vidusskolas nozīme (obligātā mums ir tikai pamatskola, cik zinu)?
Apgūt ķīmiju, fiziku, sinusus, kosinusus un organisko ķīmiju, ko vairums veiksmīgi aizmirst jau paris gadus pēc vidusskolas beigšanas (ja tic "palīdziet izpildīt mājasdarbus" diskusijās izteiktiem komentāriem iz sērijas "wow, skolu pabeidzu tikai pirms 2 gadiem, bet jau neko neatceros (seko ekstātisks un lepns smaidiņš)")?

Man ir jautājums. Kāda, jūsuprāt, ir augstākās izglītības funkcija? Sevišķi jautājums tām, kuras uzskata, ka obligāta augstākā ir laba ideja.