Obligāta augstākā izglītība

 
Reitings 3127
Reģ: 02.06.2016
Valdībā un dažādās ar izglītību saistītās organizācijas sākušās diskusijas par to, ka vajadzētu ieviest obligātu augstāko izglītību. Kā jums šķiet, tas būtu vai nebūtu vajadzīgs? Un kāds pamatojums?
Augstskolas, protams, atbalsta, bet daži norādīja, ka pagaidām mums pat vidējā izglītība nav obligāta, tādēļ tas būtu iemesls, kāpēc nevajadzētu tādu pārdrošu lēmumu pieņemt. Kā jūs domājat?
29.07.2016 19:14 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Nu bet ja cilvēks ir studējis zemas kvalitātes augstskolā, bakalaura darbu nopircis un strādājis uz pusslodzi, kāpēc lai viņš saņemtu tādu pašu algu kā es? Viņam ir daudz mazāk pieredze, viņš nav sities cauri (pamatotām) grūtībām, kuras padara stiprāku. Ja esi vienreiz iekļāvies spiedīgā termiņā, paveicis darbu ātri un kvalitatīvi, tu to varēsi izdarīt vēlreiz, un esi vērtīgāks speciālists nekā tas, kurš urbina degunu lēnu garu kopējot papīrus, jo ir mazāka varbūtība, ka saspringtā situācijā viņš paveiks savu darbu labi. Man darbā ir bijuši tādi bagātu vecāku bērneļi, kuri bakalaura studijas izvelk no 3 uz 6 gadiem. Tu viņam iedod projektu, viņš visu laiku sola, ka viss būs, bet pēdējā dienā neceļ telefonu, jo nepavelk slodzi.
01.08.2016 10:37 |
 
Reitings 553
Reģ: 23.03.2016
pēc vidusskolas absolvēšanas aizgāju mācīties programmu LU, kura absolūti neinteresēja, taču biju budžetā. paralēli strādāju, iestājos vēl vienā augstskolā, kur bija manis interesējoša programma (bet par maksu) un kaut kā kūlos pa dzīvi. nopelnītā alga aizgāja par studiju maksu, paralēli vēl mēģināju pabeigt LU, kas neizdevās,jo interese pilnībā apsīka.
ieguvu 1.līmeņa augstāko izglītību, jo tobrīd programmai nebija izstrādāts bakalaurs.
tagad man ir 25, programmai ir akreditēts profesionālais bakalaurs, turpinu studijas. šoziem vajadzētu beigt, bet savienojumā ar darbu tas atkal ir tāds 50/50.
paralēli esmu gājusi uz citām darba intervijām un 90% gadījumā darbu esmu ieguvusi, taču neesmu aizgājusi no esošā, jo viss apmierina.
vairākās daba intervijās darba devēji ir konkrēti jautājuši par augstāko izglītību, vai tai ir nozīme. un liela daļa uzņēmēju atzīst, ka tas, izvēloties kandidātus, viņiem nav primārais. ko no tā var secināt - ka pēc vidusskolas nav akli jāskrien kaut kur mācīties, tikai lai būtu ķeksīša pēc tā izglītība, ir jāsaprot ko katrs dzīvē vēlas darīt. un jāsaprot arī savu spēju robežas. sevi uzskatu tāpat par mērķtiecīgu un zinošu. un viedoklis, ka cilvēks ir klasi augstāks un inteliģentāks ar augstāko izglītību, manuprāt, ir pilnīgi greizs.
01.08.2016 10:41 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Daenerys1, manā pieredzē tas, cik "labs" cilvēks ir kā students, ne vienmēr korelē ar to, cik "labs" cilvēks ir kā darbinieks.
Kā jau cilvēki ir minējuši, reizēm izvēlētā studiju programma tomēr nav īstā, bet cilvēks tomēr piespiežas un to pabeidz (bez intereses, attiecīgi, ar vidējiem vai diezgan labiem, bet ne spīdošiem rezultātiem). Es pati esmu mainījusi studiju programmu, tāpēc cilvēku, kurš pēc 12. klases kļūdās, izvēloties studiju programmu, tikai tāpēc vien par Huawei neuzskatīšu.
Ir arī redzēti gadījumi, kad cilvēki mācas normāli, bet pārāk uz to neiespringst, jo interesē tikai specializācijas priekšmeti, nevis tur, teiksim, darba aizsardzība, vācu valoda un filosofija (LU ir diezgan sviestaina A daļā daudzās programmās).
Ir jaunieši, kas jau otrajā kursā sāk strādāt specializācijā, saprot, ka studijas viņiem dod ne pārāk daudz, un pabeidz studijas tikai "ķeksīša pēc", attiecīgi, arī ar ne tiem cerīgākajiem rezultātiem.
Pazīstu jaunieti, kurš pameta studijas, jo saprata, ka attiecīgās programmas ir par tizlu priekš viņa intelektuālās kapacitātes. Un šeit, lūdzu, bez ķiķināšanas, jo tas, ko cilvēks šobrīd ir sasniedzis pāšmācībā, ir iespaidīgi.
Īsumā, ir dažādas situācijas. Ir dažādi cilvēki. Necenties ap sevi savilkt tikai un vienīgi savus klonus, esi atvērtāka arī citāda tipa cilvēkiem - iespējams, uzņēmums iegūs, ja būs kāds ar mazliet citādu perspektīvu un pieeju problēmsituācijām.
01.08.2016 17:52 |
 
Reitings 646
Reģ: 23.02.2015
Es nesaprotu kāpēc LV tiek uzsvērta ekstra svarīgi, ka cilvēkam ir augstākā izglītība, kādam vairākas.
Ārzemēs tas nevienu neinteresē.
Tai pat laikā pasaka, ka esi frizieris vai konditors tas tiek noniecināts.
01.08.2016 18:24 |
 
Reitings 646
Reģ: 23.02.2015
Tas tāpat piemēram, ārzemēs daudziem aktieriem, mūziķiem un miljonāriem nemaz nav nekādas augstākās izglītības. Nemaz par koledžas līmeni nerunājot.
Bet, mums LV attiecīgi, lai kļūtu par aktieri ir jāiestājas Latvijas Kultūras akadēmijā.
Un lai kļūtu par mūziķi ir jāiestājas Mūzikas akadēmijā.
Tur vairumam šovbiznesa pārstāvju nav nekāda izglītība.
Es domāju, ka no tām augstskolām un universitātēm pusi vajag likvidēt.
;-)
01.08.2016 18:27 |
 
Reitings 3127
Reģ: 02.06.2016
Tas tāpat piemēram, ārzemēs daudziem aktieriem, mūziķiem un miljonāriem nemaz nav nekādas augstākās izglītības. Nemaz par koledžas līmeni nerunājot.

Tur jau daudzas lietas citādāk, plašākas iespējas praktizēties utt. Skolas jau tik un tā ir veids, kā pilnveidoties un attīstīt sevi, ieraudzīt kaut ko jaunu, pat šajās profesijās. Cik nu mums tādu ir. Ir jomas, kur bez mācīšanās vispār nekas nebūs.
01.08.2016 19:31 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
57days, es arī pati esmu mainījusi augstskolas, tomēr ir svarīgi, vai cilvēks pamaina augstskolu/ programmu un to pabeidz, vai 12 gadus muļļā vienu un to pašu un joprojām nespēj iebraukt tēmā.
Man nav nekas pret santehniķi, kurš ir labs santehniķis un negrib augstāko izglītību, jo ar kvalitatīvu santehniķa darbu nopelna vairāk - tas ir super. Man ir pretenzijas pret idiotiem, kuri it kā grib augstāko izglītību, bet n-tos gadus to nevar iegūt, jo vienkārši ir tam par stulbu, vienlaikus grib "baltu" biroja darbu ar papīriem, bet, tādu dabūjot, brīnās, ka priekšnieks piesienas komatiem un nemaksā 1000 uz rokas.
02.08.2016 00:13 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Man ir pretenzijas pret idiotiem, kuri it kā grib augstāko izglītību, bet n-tos gadus to nevar iegūt, jo vienkārši ir tam par stulbu, vienlaikus grib "baltu" biroja darbu ar papīriem, bet, tādu dabūjot, brīnās, ka priekšnieks piesienas komatiem un nemaksā 1000 uz rokas.

Pilnībā piekrītu!
02.08.2016 00:15 |
 
Reitings 960
Reģ: 04.02.2016
Esmu pret! Ja nav pietiekami daudz praata, lai saprastu izgliitiibas veertiibu, tad ar likumu to arii neieaudzinaasi.
02.08.2016 00:23 |
 
Reitings 1263
Reģ: 10.03.2015
Magistra un doctora grāds sagatavo cilvēku akadēmiska karjerai.
Tātad, Tavuprāt, maģistrantūrā studē tikai tie, kas plāno studēt doktorantūrā? Un visi, kas studē doktorantūrā, plāno turpināt akadēmisku karjeru?
Īsti nebūs taisnība. IT jomā maģistrantūrā studē daudzi industrijas pārstāvji, kas vēlas būt vairāk nekā koderi. Un doktorantūrā - ne tikai akadēmiski orientētas personas, bet arī tie, kam interesē kāda konkrēta IT apakšnozare. Ne visi no viņiem plāno kļūt par profesoriem vai vadošajiem pētniekiem.
02.08.2016 07:39 |
 
Reitings 1832
Reģ: 27.12.2012
Es saku nē obligātai augstākai izglītībai.
Ne visiem vajag augstskolas diplomu, augstskolai nav jābūt konveijeram, pēc kura iziešanas ievilkt ķeksi savā dzīves checklistā. Ne visi var iegūt augstskolas diplomu, mums ir vajadzīgi visi cilvēki - gan augsti izglītoti un profesionāli inženieri, gan administratori un sekretāri, gan trauku mazgātāji.
Es drīzāk saku jā izglītības standartu paaugstināšanai un izglītības sistēmas diferenciācijai, jau agrā vecumā bērniem ļaujot (un liekot) padziļināti mācīties kādā no sev interesējošiem virzieniem.
Obligāta augstākā izglītība un/vai vidējā izglītība ir cīņa ar sekām - šīs reformas (pagaidām vēl tikai idejas) mērķis ir paaugstināt mūsu izglītības līmeni, taču liekot mācīties sliktā sistēmā nevis 9 gadus, bet 12 gadus, iebrauksim vēl dziļākās auzās, jo neko labu nevaru teikt arī par vidusskolu. Cepuri nost maniem skolotājiem, bet pašā sistēmā ir caurumi, ko visi izliekas neredzam. Mūsu standarti ir zemi un konveijera veida - ja neesi viens no visiem, esi atkritējs visu mūžu, kas ir neefektīvi. Bet vienmēr zināms likums - kas der visam, neder nekam - varbūt tas skolēns, kurš neko nesaprot angļu valodā, ir lielisks dabas zinātnēs, tad kāpēc visus spēkus koncentrēt uz to, ko viņš nevar, nevis uz to, ko var? Eh. Varētu gari un gari rakstīt par šo greizo sistēmu, bet secinājums tikai viens - plānotās reformas ir izmisīga cīņa ar sekām, kas uz cēloni pat atsakās paskatīties..
02.08.2016 10:14 |
 
Reitings 569
Reģ: 01.08.2016
Tas nekur nebūs. Vecajos laikos bija profskolas bez vidusskolas, augstāks līmenis arodvidusskolas un tehnikumi, vidusskolas un tehnikumi pēc vidusskolas, augstskolas. Ne visi var pabeigt pat arodvidusskolu.
02.08.2016 19:36 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Ja atļauts nedaudz "patroļļot", tad varat iepazīties ar šo rakstu:
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/229503/rektors-latvija-visiem-jaiegust-augstaka-izglitiba
02.09.2016 10:57 |
 
Reitings 569
Reģ: 01.08.2016
Nemāku teikt.
Darbā vispirms interesē prasmes un pieredze, autordarbi ( ja tādi ir ), publikācijas ( ja ir ). Diploms kur prasa likums utt utml utjpr.
Protams, profils Linked In ar grādu izskatās nesalīdzināmi labāk, bet nu papīri ļoti sen vairs nav elitāri un nenozīmē darbavietas iegūšanu. Jau gadus 15 it, un gan U.K, gan ASV gan arī te.
02.09.2016 11:11 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Par rakstu: ar to cik kvalitatīvu un reāli pielietojamu izglītību piedāvā vairums mūsu neskaitāmo augstskolu programmu, tam RTU rektoram vajadzētu prast paklusēt.
02.09.2016 14:10 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Paldies par linku, Robert. Interesanti, vai tiešām Ribickis tā arī teica "visiem jāiegūst", vai arī tas ir kārtējai žurnālistu pārfrāzējums. Es redzu, ka virsraksts ir pasniegts kā citāts, bet nav gluži ticības, jo rektors taču neignorētu tādas lietas kā reālu izpildi šādam ieteikumam, kaut vai, sāpīgais finansiālā nodrošinājuma aspekts. Vai arī tas bija vairāk domāts kā "visiem būtu jātiecas pēc augstākās izglītības"?
Jebkurā gadījumā, piekrītu 57days, tā vietā, lai konveijerveidā saražotu (savādāk to būtu grūti nosaukt) 'entos' diplomus, varētu paanalizēt, vai nevajadzētu uzlabot esošo piedāvāto produktu (resp.sniegto izglītību).
02.09.2016 15:15 |
 
Reitings 569
Reģ: 01.08.2016
Manā uztverē augstskolas papīrs no videnes papīra atšķiras, ka tā ir cita " zīme ".
Tas arī viss. Tomēr viss atkarīgs no cilvēka, konkrētā cilvēka. Cits tās pašas programmas students var to, ko neprot absolvents, ir redzēts. Tā ka ne viss ir tik slikti, bet papīrs neko negarantē. Reizēm 50 gadīgi pad laiku tehnikuma absolventi prot vairāk, piem, ar datoru darboties utt.
02.09.2016 15:23 |
 
Reitings 1263
Reģ: 10.03.2015
profils Linked In ar grādu izskatās nesalīdzināmi labāk
Ha, man tur profila nav un arī nekad nebūs. Jocīgie, kas sūta aicinājumus, laikam domā, ka tas kaut kam ir vajadzīgs...
04.09.2016 19:48 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Man gan ir siltas jūtas pret LinkedIn :-) Atradu savu pašreizējo darbu tur, var lasīt tieši savai profesijai interesējošas diskusijas un rakstus, atsūta info par dažādiem kursiem 'pa tēmu', utt.
04.09.2016 19:54 |
 
Reitings 94
Reģ: 11.03.2016
Es esmu pret obligātu augstāko izglītību.
Redzot, cik ļoti plašs tirgus pašlaik ir bakalaura darbu pirkšanas/pārdošanas jomā (runāju par vienu konkrētu universitāti, bet gan jau ka tāda situācija ir viscaur) un cik viegli ir nopirkt dažnedažādus projektus un mājas darbus - tad es redzu, ka augstskolas pabeidz divu tipu cilvēki - tie, kas vēlas izglītību un mācās, kā arī tie - kuriem ir daudz naudas izglītībai (respektīvi, kas principā nopērk izglītību).
Manuprāt, augstākā izglītība sāk palikt bezjēdzīga, jo visiem viņa ir pa lielam. Un sadzīvē nekad nezinu vai trāpīšos uz speciālista vai tāda, kuram arī ir grāds, bet nopirkts.
04.09.2016 20:04 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits