ATKAL

Vienīgi ļoti ceru, ka ar mammu un bērnu pēc šī visa pastrādās psihoterapeits. Nevis viņai uzliktu kādu sodu - naudas, piespiedu darbus utml, bet tiešām viņa izietu terapiju, lai izprastu - ar kādām metodēm audzināt bērnu, lai neradītu viņam baiļu sajūtu no ļaunās pasaules, bet vienlaicīgi pasargātu. Domāju, ka tagad viņa varētu iekrist otrajā galējībā, neatkāptos ne uz soli no bērna, ko var arī cilvēcīgi saprast, bet, kas tomēr nav pa labu bērnam.

Kādēļ tas pats nenotiek, kad pazūd kāds pieaugušais (gadījumos, kad skaidri zināms, ka kas ir noticis), pensionāri, kas dodas ogot un pazūd, cilvēki,

Nevajag ja..?!
Vēl pirms neilga laika bezmaz šķita, ka katru otro dienu kāds pazūd. Un tad arī cēla augšā helikopteri utt. Jā, ptotams, meklētāju nebija tik daudz (jā, un šeit nostrādā fakts, ka šoreiz pazuda bērns). Bet sākam ar šo bezatbildīgo pieaugušo sodīšanu. Ja neorientējies vidē, kur aizbrauc, neņem telefonu, tad nelien apzināti mežā (un šinī gadījumā sīkais apzināti nelīda. Tas, ka senčiem vajadzēja pieskatīt labāk, tas ir cits jautājums)!

neviss bez , bet pec

Kā jūs paši justos, ka pazustu jūsu bērns?

tam nav sakara ar jutam , bet atbildibu .... Jopcik , man bez pjenkas kura sabojaju svesu ipasumu ari var but kauns un kads vel , bet tas mani neatbrivo no atbildibas , apmaksat savas izdaribas , ka minimums

Kas tajās ģimenēs ir īpašs, ka nenotiek šāda mēroga pazušana un aizklīšana?

iespejams berni tiek audzinati , tiek skaidrots , kur drikst iet un cik talu ... Berniem stasta par bubuliem kuri atnaks un panems , ja ies tik talu , ka mammu nevar redzet .... tas liela mera ir audzinasanas jautajums .... , es drizak saprotu , ka var puzust/noklist 5-7 un uz augsu veci berni , viniem nav bail no bubuliem , bet ja bernam 2-3 gadu vecuma stasta , ka pasaule ir roza un visi vinu mil , tad ari ir tie bezbailigie berni ...
Tas ir tikai mans pienemums, balstits uz pasas pieredzi , protams, ka ir iznemumi

Negatīvie komentētāji labāk būtu priecājušies, ka bērns ir sveiks un vesels atrasts, nevis domātu kādu tad tagad sodu piemērot vecākiem. Dažbrīd cilvēki ir tik stulbi un neiejūtīgi!
Kā jūs paši justos, ka pazustu jūsu bērns?
Pirms rakstat kaut ko pilnīgi aplamu padomājiet taču ar galvu!
Nevienu nevēlos aizskart, jo katram tomēr ir SAVS VIEDOKLIS!:-)

Pat vairākiem nelielā vecumā kopā un divas vai vairāku bērnu galvas vispār spēj uzģenerēt "lieliskas" idejas. Kas tajās ģimenēs ir īpašs, ka nenotiek šāda mēroga pazušana un aizklīšana?

daļa paši ir bailīgi vieni kur doties, daļa ir vecāku/vecvecāku/bubuļu sabaidīti.

Ļoti netipiski manai pinkšķules un mīkstmieses dabai (norakstu to uz agresīvo šodienu darbā), bet es palasīju fb komentārus pie ziņas par atrašanu un man trakas dusmas. Prieka asaras, sajūsmas izsaucieni un svētlaimes purkšķi. Ko tu neteiksi! Jā, ir super, ka mazulis atradās, un jā, ir iemesls priekam, ir iemesls gavilēm, bet man tiešām šķiet, ka tas jau sāk kļūt ierasti - pazaudējām, paraudājām, atradām, paplaudējam, visi laimīgi, aizmirstam. Un nedomājiet kādu biezāku vārdu vecāku virzienā raidīt, viņi tak izgāja ellei cauri, meklējot un uztraucoties. Bērni ir žipčiki, vienā mirklī var nozust, situācijas ir dažādas, bla bla bla... Pūkainā daļa manis tam visam māj ar galvu un piekrīt. Bet.
Es neesmu mamma, tāpēc varu runāt tikai no savas septiņus gadus jaunākā brāļa auklēšanas pieredzes un es zinu, ka tas nav tas pats, kas būt mammai. Tomēr zinu arī to, kādi kaskadieri un dzīvsudraba bumbuļi var būt bērni. Tieši tāpēc aizdomājos - ir taču tik daudz ģimeņu ar bērniem. Pat vairākiem nelielā vecumā kopā un divas vai vairāku bērnu galvas vispār spēj uzģenerēt "lieliskas" idejas. Kas tajās ģimenēs ir īpašs, ka nenotiek šāda mēroga pazušana un aizklīšana? Bērni lēnīgi un neaktīvi? Vienkārši veiksme un laimīgs gadījums? Vecāki ir īpaši advancēti? Nu kas?
Vecāku tiesību atņemšana, manuprāt, šādā gadījumā būtu aplama, bet tā dūšīgi pirkstu pakratīt un izteiksmīgu morāli nolasīt gan vajadzētu. Pēcāk, kad mazais sabučots, samīļots un smaidīgiem vaigiem atkal mājās.

Paldies, Dievam, ka atradās sveiks un vesels! Nevienam nenovēlu piedzīvot to, ko piedzīvoja bērna vecāki pazušanas stundās.
Divgadnieki, trīsgadnieki, turklāt vēl, ja ir aktīvi, var aizklīst acumirklī, un ne vienmēr ne visi pie striķīša tos var noturēt vai pie rokas. Turklāt ir paklausīgāki un ne tik paklausīgāki bērni. Bailīgāki un bezbailīgāki, pārgalvīgāki. Domāju, ka tā vai līdzīgi diemžēl var gadīties ar katru no mums,- ja ne ar pedantiskajām mammām, tad varūt ar mazliet izklaidīgākiem tētiem. Neuzskatu, ka šajā gadījumā vajadzētu domāt par vecāku tiesību atņemšanu.

Bet kāpēc uzreiz atņemt vecāku tiesības? To Latvijā, starp ctu, nedara bieži, lai gan vajadzētu. Nolaidīga rīcība ir pārkāpums. Kā jau wee minēja - par smēķēšanu bērna klātbūtnē arī neatņem vecāku tiesības, bet protokolu gan lūdz parakstīt.

Bet, ja godīgi, es arī nesaprotu to milzīgo ažiotāžu un to, ka 500 cilvēki devušies meklēt.

Nu, kāpēc tādās kategorijās tagad jāmaļ, ka nemeklē citus, bet redz, te - ažiotāža.... Klāva gadījums kaut vai, kad puisis vienkārši bija aizballējies, bet tam tajā brīdī nebija nozīmes un neviens nefilozofēja, bet reāli gāja palīgā meklēt, lai gan beigas visiem ir zināmas.
Tieši tāpēc, ka tie 500 cilvēki saprot, ka tas var gadīties ar gandrīz ikvienu, tāda vai cita veida nelaime. Pamatā jebkurš vecāks sapratīs to sajūtu, un steigsies palīdzēt, lai vai būtu pieci simti pirmais. Lai arī esmu no tām mātēm, kas nenolaiž acis no sava bērna, bet tas bezgalīgais paštaisnums - ar mani jau TĀ negadītos - man tomēr nepiemīt. TĀ varbūt nē, bet varbūt savādāk....

par sodiem- manuprāt, nav lielāka soda kā gaidīt, kad/vai mazulis atradīsies.

Nomaldījies bērns neizvilks mežā tik ilgi kā pieaugušais- tie tak saprot, kā bēgt (ja zvēri gadās ceļā), kā rast risinājumus, lai kaut minimāli uzņemtu šķidrumu, kā dot par sevi ziņu, ja jūt, ka kaut kur apkārt ir meklētāji. Un ogotāji, sēņotāji bieži pazūd, jo pārvērtē savas spējas orientēties svešos mežos- tā ir viņu pašu atbildība.

Piedodiet, ka iejaucas, bet jautājums tām kas saka - vecāki jāsoda.. kā tieši jūs gribat lai šie vecāki tiktu sodīti??

Salomē, labi, ja vecākiem atņemtu tās aprūpes tiesības, Tev šķiet, ka no bērnu namiem bērni nepazūd? Tev nešķiet, ka vecāki, kuriem ir tā gadījies, savus bērnus pieskata rūpīgāk un ir saņēmuši mācību?

Likums un sirdsapziņa tomēr nav sinonīmi.

Manuprāt, nekāds naudas sods, ne piespiedu darbs, ne brīvības atņemšana utml vecākus neizmācīs. Lielākais sods ir tā neziņa, kad bērns ir pazudis, ka Tu nezini, kas ar viņu ir noticis. Tas, ko vecāki pārdzīvo, kad bērns pazūd ir lielākais un viss pamācošākais sods. Protams, ir izņēmumi, bet normālās ģimenēs vecākiem tomēr ir sirdsapziņas pārmetumi par notiekošo un turpmāk tiek pievērsta lielāka vērība bērnu uzraudzībai.

Varat saukt mani par necilvēku, bet, jā, es uzskatu, ka, ja būtu jāizvēlas prioritātes, meklētu divgadnieku, kam visa dzīve vēl priekšā, nevis 80 gadīgu pensionāru...

Man gan šķiet pilnīgi pašsaprotami par to, ka bija vajadzīgs vairāk brīvprātīgo - divgadnieks taču neatšķir labo no ļaunā! Un nav tā, ka pensionārus vai pieaugušos neviens nemeklē.

Protams, ka labi, ka viss beidzies laimīgi un mazulis atradies. Bet, ja godīgi, es arī nesaprotu to milzīgo ažiotāžu un to, ka 500 cilvēki devušies meklēt. Kādēļ tas pats nenotiek, kad pazūd kāds pieaugušais (gadījumos, kad skaidri zināms, ka kas ir noticis), pensionāri, kas dodas ogot un pazūd, cilvēki, kam ir veselības problēmas, kuru dēļ var nesaprast, kur atrodas, utt? Ar ko viena dzīvība ir vērtīgāka par otra?