Jā, es arī, ka jau visi, sekoju līdzi jaunumiem, cerībā, ka bērniņš atrasts. Pati mēģināšu parunāt ar draudzeni, iespējams arī dosimies meklēt.
Godīgi sakot, normāli nošokējos vakar izlasot par kārtējo gadījumu, kad mazs bērns pazudis, iepriekš Hugo, tagad Rūdolfs un, ja nemaldos, vēl pa starpai kāds mazais bija atrasts mežā...Varbūt iepriekš vienkārši nepiegriezu tam tādu vērību, vai arī līdz šim tas netika tā popularizēts. Bet tas sāk notikt jau pārāk bieži. :'-(
Attiecībā uz empātiju un vienaldzību- protams, katrai personai ir individuāla izpratne un emocijas par šo visu situāciju, kāds raud, kāds uzmet mīksto, tā ir bijis vienmēr.
Bet lieta, ko es tiešām nesaprotu- kāpēc ar savu pieckapeiku (mātes nosodīšana, entās lūgšanas un žēlabainie teksti no sērijas- vaaii, pieraudāju spilvenu, bet aizbraukt nevaru (vai negribu)) jābāž, tieši pie paša posta Facebook vai apollo, kur cilvēki liek tiešām noderīgu info (par maršutiem, brīvajām vietām, utt.)Bļin, ja Tev ir tik anormāli žēl, tad brauc un rīkojies, gribas palūgt Dievu, ej un dari to dzīvē, nevis posto tur.