ATKAL

Bet kāpēc uzreiz atņemt vecāku tiesības? To Latvijā, starp ctu, nedara bieži, lai gan vajadzētu. Nolaidīga rīcība ir pārkāpums. Kā jau wee minēja - par smēķēšanu bērna klātbūtnē arī neatņem vecāku tiesības, bet protokolu gan lūdz parakstīt.

Paldies, Dievam, ka atradās sveiks un vesels! Nevienam nenovēlu piedzīvot to, ko piedzīvoja bērna vecāki pazušanas stundās.
Divgadnieki, trīsgadnieki, turklāt vēl, ja ir aktīvi, var aizklīst acumirklī, un ne vienmēr ne visi pie striķīša tos var noturēt vai pie rokas. Turklāt ir paklausīgāki un ne tik paklausīgāki bērni. Bailīgāki un bezbailīgāki, pārgalvīgāki. Domāju, ka tā vai līdzīgi diemžēl var gadīties ar katru no mums,- ja ne ar pedantiskajām mammām, tad varūt ar mazliet izklaidīgākiem tētiem. Neuzskatu, ka šajā gadījumā vajadzētu domāt par vecāku tiesību atņemšanu.

Ļoti netipiski manai pinkšķules un mīkstmieses dabai (norakstu to uz agresīvo šodienu darbā), bet es palasīju fb komentārus pie ziņas par atrašanu un man trakas dusmas. Prieka asaras, sajūsmas izsaucieni un svētlaimes purkšķi. Ko tu neteiksi! Jā, ir super, ka mazulis atradās, un jā, ir iemesls priekam, ir iemesls gavilēm, bet man tiešām šķiet, ka tas jau sāk kļūt ierasti - pazaudējām, paraudājām, atradām, paplaudējam, visi laimīgi, aizmirstam. Un nedomājiet kādu biezāku vārdu vecāku virzienā raidīt, viņi tak izgāja ellei cauri, meklējot un uztraucoties. Bērni ir žipčiki, vienā mirklī var nozust, situācijas ir dažādas, bla bla bla... Pūkainā daļa manis tam visam māj ar galvu un piekrīt. Bet.
Es neesmu mamma, tāpēc varu runāt tikai no savas septiņus gadus jaunākā brāļa auklēšanas pieredzes un es zinu, ka tas nav tas pats, kas būt mammai. Tomēr zinu arī to, kādi kaskadieri un dzīvsudraba bumbuļi var būt bērni. Tieši tāpēc aizdomājos - ir taču tik daudz ģimeņu ar bērniem. Pat vairākiem nelielā vecumā kopā un divas vai vairāku bērnu galvas vispār spēj uzģenerēt "lieliskas" idejas. Kas tajās ģimenēs ir īpašs, ka nenotiek šāda mēroga pazušana un aizklīšana? Bērni lēnīgi un neaktīvi? Vienkārši veiksme un laimīgs gadījums? Vecāki ir īpaši advancēti? Nu kas?
Vecāku tiesību atņemšana, manuprāt, šādā gadījumā būtu aplama, bet tā dūšīgi pirkstu pakratīt un izteiksmīgu morāli nolasīt gan vajadzētu. Pēcāk, kad mazais sabučots, samīļots un smaidīgiem vaigiem atkal mājās.

Pat vairākiem nelielā vecumā kopā un divas vai vairāku bērnu galvas vispār spēj uzģenerēt "lieliskas" idejas. Kas tajās ģimenēs ir īpašs, ka nenotiek šāda mēroga pazušana un aizklīšana?

daļa paši ir bailīgi vieni kur doties, daļa ir vecāku/vecvecāku/bubuļu sabaidīti.

Negatīvie komentētāji labāk būtu priecājušies, ka bērns ir sveiks un vesels atrasts, nevis domātu kādu tad tagad sodu piemērot vecākiem. Dažbrīd cilvēki ir tik stulbi un neiejūtīgi!
Kā jūs paši justos, ka pazustu jūsu bērns?
Pirms rakstat kaut ko pilnīgi aplamu padomājiet taču ar galvu!
Nevienu nevēlos aizskart, jo katram tomēr ir SAVS VIEDOKLIS!:-)

Kas tajās ģimenēs ir īpašs, ka nenotiek šāda mēroga pazušana un aizklīšana?

iespejams berni tiek audzinati , tiek skaidrots , kur drikst iet un cik talu ... Berniem stasta par bubuliem kuri atnaks un panems , ja ies tik talu , ka mammu nevar redzet .... tas liela mera ir audzinasanas jautajums .... , es drizak saprotu , ka var puzust/noklist 5-7 un uz augsu veci berni , viniem nav bail no bubuliem , bet ja bernam 2-3 gadu vecuma stasta , ka pasaule ir roza un visi vinu mil , tad ari ir tie bezbailigie berni ...
Tas ir tikai mans pienemums, balstits uz pasas pieredzi , protams, ka ir iznemumi

Kā jūs paši justos, ka pazustu jūsu bērns?

tam nav sakara ar jutam , bet atbildibu .... Jopcik , man bez pjenkas kura sabojaju svesu ipasumu ari var but kauns un kads vel , bet tas mani neatbrivo no atbildibas , apmaksat savas izdaribas , ka minimums

neviss bez , bet pec

Kādēļ tas pats nenotiek, kad pazūd kāds pieaugušais (gadījumos, kad skaidri zināms, ka kas ir noticis), pensionāri, kas dodas ogot un pazūd, cilvēki,

Nevajag ja..?!
Vēl pirms neilga laika bezmaz šķita, ka katru otro dienu kāds pazūd. Un tad arī cēla augšā helikopteri utt. Jā, ptotams, meklētāju nebija tik daudz (jā, un šeit nostrādā fakts, ka šoreiz pazuda bērns). Bet sākam ar šo bezatbildīgo pieaugušo sodīšanu. Ja neorientējies vidē, kur aizbrauc, neņem telefonu, tad nelien apzināti mežā (un šinī gadījumā sīkais apzināti nelīda. Tas, ka senčiem vajadzēja pieskatīt labāk, tas ir cits jautājums)!

Vienīgi ļoti ceru, ka ar mammu un bērnu pēc šī visa pastrādās psihoterapeits. Nevis viņai uzliktu kādu sodu - naudas, piespiedu darbus utml, bet tiešām viņa izietu terapiju, lai izprastu - ar kādām metodēm audzināt bērnu, lai neradītu viņam baiļu sajūtu no ļaunās pasaules, bet vienlaicīgi pasargātu. Domāju, ka tagad viņa varētu iekrist otrajā galējībā, neatkāptos ne uz soli no bērna, ko var arī cilvēcīgi saprast, bet, kas tomēr nav pa labu bērnam.

nu pareizi , japaglauda galvina un jasaka , ka nekas traks jau nenotika .....

Jā, protams, tieši tāda arī bija mana doma, malacis mamma ;)

Es savai dūdai ļauju diezgan lielu vaļu, tāda droša un pašapzinīga arī aug (es pati biju bailīgais bērns, kas sabiedrībā izejot, ieķērās mammas brunčos), bet grūtākais, protams, ir likt saprast limitus. No mazākiem tos vispār nav, ko gaidīt. Nu, bet neviens jau dzemdējot nesolīja, ka būs viegli. Dažiem pašiem ir saprotams, dažiem vajag, lai kāds pamāca. Neticu fiziskam sodam kā tādam, kaut kādām bāriņtiesas pārbaudēm, tas viss tā - pa virsu aršana.

nu kas tad ir dzila arsana ? :D

Es taču uzrakstīju.
Pati arī esi diezgan skandinājusi, ka Tev nospļauties uz adm.,naudas utml. sodiem, dzīvs piemērs, ka sodi personību neizmainīs. Bet nu, ok, ko tur daudz, neatgremošu vairs, tas bija tikai mans mazais, subjektīvais viedokli par tēmu.

ne neizmanis , bet tas nenozime , ka viniem nav jabut

Kas tad sunim asti cels, ja ne pats! Tas par tām perfektajām mātēm, kuru bērni nekur neiet, nepazūd.

nav jabut perfektai , lai nepazaudetu bernu ... :D

Pa 4 minùtèm bèrnu nepadirsīsi, tà ka nevar atrast. Pa 40 gan. Gan jau aizpłàpàjàs ar kaiminju, neviens jau nezina cik ilgi, varbüt 2 stundas, to tachu vinja tagad nepateiks- ziniet, es stundu pie kaiminja pasèdèju un bèrns pazuda. Tàdai gimenei ir jàbùt bàrinjtiesas uzmanības lokà, un mammai derètu màminjkursi. Viens ir izdzert glàzi vīna, kad bebis blakus, otrs ir laist bèrnu vienu pašu laukà un nepieskatīt

Wee, un kā Tevi ietekmējusi dažādu sodu uzlikšana? Pati nemitīgi raksti, ka pie vienas vietas likumi, kas liek Tev parādus u.c. samaksāt. Morāle tāda - ja tas attiecas uz citām, tad sodiem un audzināšanai jābūt, ja uz pašu, tad ieslēdzas " mani pārkāpumi nav tik lieli" , "es varu darīt visu, kas pēc likuma nav atļauts, jo man tā gribas". Es vēl saprotu tās, kas pašas ļoti uzmanīgas un pareizas, bet, kad ar pirkstu sāk bakstīt tās, kurām pašām blusu pietiek, izklausās pēc liekulības.