Ne tāda veida attiecības.... tikai draudzenes! :)

Man ir līdzīga situācija.. Dažbrīd ir tiešām skumji.

Man arī skumji....Dzīvoju Rīgā, bet kontakts ar draudzenēm kuru tā jau ir ļoti maz ir pazudis. (lai cik skarbi neskanētu - vienmēr ir bijis labāks kontakts ar puišiem - vairāk par ko runāt), būtībā cik nu pa retam sazinos ar kādu pazīstamo apjautāties kas jauns.
Citreiz tiešām gribas uzsist kādu klačiņu.:-)

Man nav draugu, bet ir paziņas. Kāpēc? Jo zinot to, kādi mēdz būt cilvēki, riebīgi un divkosīgi, viss, kas pa dzīvi ir redzēts, manī nerada vēlēšanos veidot kaut kādas tur draudzeņu būšanas. Tā ir vieglāk. Es dzīvoju sev, draugam un ģimenei. Pastaigās vienatnē mans ceļabiedrs ir mūzika austiņās :) ir bijušas jau draudzības, bet dažkārt sanāk tā, ka otrs cilvēks ir riebīgs, tajā dienā neomā un pasūta uz vienu vietu.. Kontakts pazūd, tad pēc gada plijas virsū. Kāpēc??
Ja ir sena, laba draudzība, ir jau vērts uzturēt, parunājoties internetā, telefoniski, satiekoties pa retam, ja zini, ka tie cilvēki ir tev tīkami un uzticami.

Ieviešat kaut kādu tradīciju- kaut vai vienreiz mēnesi satiekaties.

Jo zinot to, kādi mēdz būt cilvēki, riebīgi un divkosīgi, viss, kas pa dzīvi ir redzēts

Nu, man lielākā daļa draudzeņu ir ar 15-20 gadu "stāžu". Tā ka nav tik traki, varbūt vienkārši jāiemācas izvērtēt cilvēki, lai nesanāk atkal pielaist sev par tuvu riebekļus un divkošus.

Man nav neviena draudzene jau no 5.klases.
Nejūtu nepieciešamību.
Un es vispār nesaprotu, ko tur var klačoties un aprunāt un atstāstīt atpakaļ visu.

ko tur var klačoties un aprunāt un atstāstīt atpakaļ visu.

Kur tik stereotipiska domāšana? Tak atrodi draudzenes, ar kurām tev ir interesanti runāt par tēmām, kas NAV klačošanās un aprunāšana!

Man tik ļoti nepatīk teikumi, kas sākas ar es nesaprotu kā var. :-D

Ja kāda vēlas personu, kas uzklausa, kura nenosoda, kura pamudina - un - tikai uz to labāko - droši rakstiet. Pati esmu palikusi bez draudzenēm, jo dzīve UK visām manām draudzenēm ir likusies labāka.. Esmu nostabilizējusies dzīvē, 20+.. Patstāvīga.

Manas mīļās draudzenes arī ir tālu.. (vairāk nekā 200km attālumā). Tiekamies reti, bet kvalitatīvi un, protams, ikdienā sazināmies virtuāli :)
Nenokar degunu, tie ir tikai 200 km! Bezmaz katru nedēļas nogali variet viena pie otras braukāt ciemos (l)
Ar laiciņu gan jau arī Rīgā parādīsies jauka kontaktpersona.. iespējams, no cosmo :)

Man ir otrādi. Es no Rīgas esmu pārvākusies uz mazpilsētu un 99% draugu ir palikuši Rīgā.
Dažreiz gribās raudāt spilvenā :'-(:-D

Es, piemēram, nekur neesmu pārvākusies, un man ir palikusi tikai 1 draudzene, ar kuru vienalga tiekos reti, kaut gan dzīvojam dažu soļu attālumā. Lūk tas ir skumji

manas draudzenes visas Latvijā, jaunām nav spēka. sāpīgākais ir tas, ka nevienai nepatīk čatot, līdz ar to ikdienas komunikācija zūd un ar laiku arī šķiet, ka tā draudzība aizpeld prom.

Negribās izklausīties kā kaut kādai vientuļniecei, bet šī pēdējā gada laikā saikne ar draudzenēm pamazām zūd. Tipiskais iemesls - viņas jau ir mammas, veido ģimeni, tāpēc loģiski, ka neatliek draudzenēm tik daudz laikā kā iepriekš. (Man pašai 21)
Tāpēc, ja kādai vēl ir interese pēc forša sarunu biedra, labprāt pievienošos un iepazīšos! :-)

Arī es esmu palikusi bez reālām draudzenēm. Darba biedrenes un studiju meitenes neskatās. Gribu tādu ar ko uzturētu kontaktu jebkurā dzīves situācijā. Esmu no Rīgas! Hey friendly girl I'm here!