Un kapēc ne? Domāju visādi var būt. Ar laiku jau var cilvēku labāk iepazīt, apsvērt visu. Ticu arī, ka var uzreiz iemīlēties, ieraugot cilvēku, sajūtot to dzirksteli. Es personīgi atveros ar laiku, man nav tā ka uzreiz varu samīlēties.. vismaz nekad tā nav bijis.
Ilgu laiku nevarēju aizmirst pirmo mīlestību, beidzās attiecības ātri , biju pieķērusies,+vel meli no viņa puses....Nevarēju aizmirst un viss... Bet tad sāku sazināties ,ar pašreizējo vīru...Sazinājamies kā draugi, radās simpātījas, patika.... Dzīvojām kopā... Tagad varu teikt ka mīlu savu vīru, esmu aizmirsusi pirmo mīlestību...Bet tas viss nāca ar laiku,kamēr jūtas noplaka, iemīlējos pa jaunam....
Stāsts par to, ka vīrietim bijusi lielā "Love", bet ar nākamo sievieti tādu jūtu nav, ir simpātijas.
Oho! Man ir tieši tāda pieredze. Domāju, ka tāds cilvēks, kurš ar vienu meiteni izjuta lielo mīlestību, bet ar nākamo - tikai simpātijas, neizjutīs neko vairāk arī pēc tam par simpātijām pret otru meiteni. Tas, ka senāk bjusi tā lielā "Love" nozīmē, ka cilvēks nav no tiem, kam grūti sākt mīlēt, drīzāk nozīmē tikai to, ka jaunā meitene ir plāksteris vecajai vai pagaidu variants līdz satiks nākamo lielo "Lovi". Pēc pieredzes var jau tā nodzīvot pat 2 gadus, bet domāju, ka tiklīdz viņš satiks kādu citu, no kuras elpa aizrausies, tad uzreiz pametīs tevi.
149
