Hmm. Vien jālasa un jāpriecājas, ka neesmu viena no pseido-pensionāriem ar padomju laiku uzskatiem, piemēram, to, ka jaunākus cilvēkus vai, teiksim, pirmkursniekus, pavisam noteikti jānoniecina un jāsauc par "bērniņiem", jo, hei, viņi jau tādi "zaļi" un neko nezinoši vien ir, vai ne. Kad identitāte rakstītajam tekstam nav "piekabināta klāt", tad daži uzdrīkstas vairāk, jo tas viņiem palīdz izjust "varenību", ko reālajā dzīvē diži izjust nesanāk, jo konkrētie cilvēki patiesībā ir visai bezpalīdzīgi. Prieks, ka man tādus cilvēkus dzīvē nav tas "gods" pazīt. Visu gaišu ;-)