Es nevīpsnāju par kasierēm un fiziskā darba veicējiem, bet gan cilvēkiem, kas ir pārāk slinki, neuzņēmīgi un vienaldzīgi, lai dzīvē ko sasniegtu.
Robert, Robert... Vienīgā lieta, uz ko ir vērts tiekties, ir būt harmonijā ar sevi. Ne visi ir radīti multimiljardu uzņēmumu vadīšanai. Tas pat nav vajadzīgs, jo kurš tad sētas slaucīs un pie kases sēdēs? Slinki un neuzņēmīgi ir tie cilvēki, kas sēž tajās kasēs, negrib pat to darīt, bet pie tā, ka nekur tālāk nav tikuši, vaino visu, izņemot sevi. Ir cilvēki, kuri ir laimīgi arī ar mazumiņu. Viņi, protams, priecātos, ja par to pašu darbu viņiem maksātu vairāk, taču prioritātes nav karjerā un naudas kalnos. Cilvēku nevajadzētu vērtēt pēc tā, kāda ir viņa karjera. Jautājums ir tajā, vai viņš tiešām dzīvo tā, kā pats bija izsapņojis un ir laimīgs. Jau sen vēsturē ir tie laiki, kad obligāti bija kaut kas jāpierāda citiem.
Zinu vienu vīrieti, kas pierīgā par pastnieku strādā. Viņš par pastnieku strādā tādēļ, ka tā viņam ir lielākā dienas daļa brīva. Brīvajā laikā viņš taisa koka karotes un citas tādas lietas. Ar tām īpaši neko nenopelnīsi, bet ģimene ir paēdusi, apģērbta. Sieva ir kasiere vietējā veikaliņā. Dienu strādā, divas brīvas. Tā ģimene, kaut nav no bagātajām, sev ir nodrošinājusi to, ko par naudu nenopirkt - viņiem ir ļoti daudz laika, ko pavadīt visiem kopā. Padomā arī par citādākām vērtībām.
344
