Vientuļo māmiņu pieredze

Ļoti piekrītu, freya

Rigonda, tev nu gan ir "lauku vecenes" domāšana. Nekas nevienam atpakaļ nenāks. Vīrietis ir tas, kurš krāpj savu sievu. Un punkts!

Vēlreiz paldies visiem, kas izteica savas domas. Manas šaubas nu ir zudušas, ja vien viss būs labi un spirāle nebūs radījusi sarežģījumus, tad mazo noteikti paturēšu. Pirmdien jau to uzzināšu.

Spirāli ir vai nu jāizņem tagad, vai jāgaida līdz dzemdībām. Bērnam pašam spirāle nekaitējot, bet ir 50% augstāks spontānā aborta risks, tāpēc bīstami.

Es neesmu vientuļā mamma, bet mamma gan. Teikšu tā-vienai būtu grūti. Sevišķi pirmo laiku. Bet bērns atsver visas tās grūtības. Iesaku apdomāt vai Tev ir lāda tuvs cilvēks uz kuru vari paļauties un palūgt palīdzību, kad tāda vajadzība. Un tad jau būs labi :) UN es arvien vairāk pārliecinos, ka mammas bērnundēļ var ļoti, ļoti daudz!

Esmu attiecībās esoša vientuļa mamma. (draugs vai nu strādā vai gul). Sākums jau pats trakākais, sliktās dienas vienkārši pārdzīvoju un bija jau klāt nākamā-labāka.

Te nav ko vainot autori, pat ja rīcība liekas zemiska. Bet vainīgs ir tikai un vienīgi vīrietis.. Ja viņām neiedotu šī konkrētā autore, atrastos cita.

Te nav ko vainot autori, pat ja rīcība liekas zemiska. Bet vainīgs ir tikai un vienīgi vīrietis.. Ja viņām neiedotu šī konkrētā autore, atrastos cita

:D :D
Es taisītu abortu. Esmu normāls cilvēks un man būtu žēl tās nabaga sievietes, kurai izrādās vīrs iet pa kreisi, bet piegulētāja dzemdē bērnu. Ieteiktu padomāt arī par bērnu - forši būs bērnam bez īstā tēva, vecvecākiem no tēva puses, kopīgiem pasākumiem utt., jo pat ja šis tēvs maksās alimentus, viņš un viņa ģimene nekad nebūs daļa no tava bērnu ģimenes, ja visam pamatā ir šāds stāsts. Patiesībā man liekas absurdi, ja tiks pieprasīti alimenti no šī tēva, jo viņš jau diez vai grib šo bērnu. Man liekas, baigais egoisms dzemdēt tikai tāpēc, ka 30 gadi, laiks iet uz priekšu, bet par pašu bērnu un citiem cilvēkiem nemaz nepadomā. Vispār briesmīgi! Tak atrodi sev brīvu vīrieti, izveido sakarīgas attiecības un tad dzemdē bērnu.

Pareizi, jātaisa aborts, jo "žēl tās sievietes". Nu gan apgalvojums :D

Un kādas ir morāles normas, ja satiekas ne tikai ar aizņemtu, bet ar tādu, kam sieva vēl ir smagi slima.. Riebīgi.

57days, žēl tā bērna būs labāk arguments? Es saprotu, ja tiek ieņemts bērns, vīrietis pats aiziet no ģimenes vai tamlīdzīgi, dzīvē dažādi gadās, bet dzemdēt apzināti bērnu zinot, ka viņam nekad nebūs tuvība ar īsto tēvu, turklāt pat pie apvāršņa nav audžutēva.. Varbūt labāk nopirkt sunīti, ja tik egoistiski vienkārši gribas kādu, par ko parūpēties?

KitijaK, ne visas sievietes tīri psiholoģiski ir spējīgas veikt abortu. Jo "žēl tā bērna" viņām parādas jau tikko uzzinot par "tā bērna" eksistences faktu.

Es taisītu abortu. Esmu normāls cilvēks un man būtu žēl tās nabaga sievietes, kurai izrādās vīrs iet pa kreisi, bet piegulētāja dzemdē bērnu. Ieteiktu padomāt arī par bērnu - forši būs bērnam bez īstā tēva, vecvecākiem no tēva puses, kopīgiem pasākumiem utt., jo pat ja šis tēvs maksās alimentus, viņš un viņa ģimene nekad nebūs daļa no tava bērnu ģimenes, ja visam pamatā ir šāds stāsts. Patiesībā man liekas absurdi, ja tiks pieprasīti alimenti no šī tēva, jo viņš jau diez vai grib šo bērnu. Man liekas, baigais egoisms dzemdēt tikai tāpēc, ka 30 gadi, laiks iet uz priekšu, bet par pašu bērnu un citiem cilvēkiem nemaz nepadomā. Vispār briesmīgi! Tak atrodi sev brīvu vīrieti, izveido sakarīgas attiecības un tad dzemdē bērnu.

es kaut kādā slimā veidā šim pat pierītu! protams, tas ir skats no malas, ne mēs autores ādā esam, neko.. bet nu par to, ka tomēr pie aizņemtiem līst nevajag.. tas gan....

Sveika Elīza K, es ar tikko uzzināju, kad esmu stāvoklī jau kādas 4 nedēļas, es izlēmu veikt abortu, jo es nevēlos bērnu audzināt viena, jo tas bija stulbs gadījuma sakars un tas puisis nekad nepiekristu būt par tēvu.
Nākamnedēl eju uz abortu, un es domāju ka nenožēlošu, jo nevēos savu dzīvi sagandēt dēļ viena stulba gadījuma.
Tk trakums tas ka man ir tā saucamā toksikoze, no rītiem visvairāk slikta dūša, vemšana, bet jāpaciešas līdz nākamās nedēļas beigām.
Bet tev protams iesaku rīktoties kā tev liekas pareizi.

KitijaK - Un tāpēc būtu jālikvidē bērns? Pie kā bērbns vainīgs? Pēc tavas loģikas sanāk, ka, ja arī bērns būtu ieņemts attiecībās, bet tēvs saprastu, ka nav tam gatavs un aizlaistos, arī tad mātei būtu jātaisa aborts, jo savādāk bērns taču uzaugs bez viena pajola savā dzīvē!
Autore ir pieaugusi, patstāvīga sieviete, kas gatava rūpēties par bērniņu, nav neviena iemesla kāpēc atteikties no bērna! Bērns tā ir svētība, kas daudziem nemaz netiek dota, un nav teikts, ka autore pēc kāda laika nesatiks foršu vīrietu, kurš bērniņu iemīlēs kā savējo un būs varbūt daudz labāks tētis nekā īstais! Un pat ja ne tā, ir milzīgs procents bērnu, kuri uzaug bez viena vecāka, protams tas viņiem trūkst, bet tāpat izaug laimīgi un veikmīgi cilvēki!
Galīgi neatbalstu autores rīcību, saistībā ar šīm attiecībām ar aizņemto vīrieti, bet tieši šajā situācijā lielāka vaina ir vīrietim, jo autore neko no viņa nepieprasa un neliek vīrietim aiziet no sievas, bērniem. Kaitina visas tās "Mātes Terezes" šeit, kas tikai žulti liet māk.
Lai mazajam veseliba vislabākā un topošajai mammai izturību!(l)

KitijaK, ne visas sievietes tīri psiholoģiski ir spējīgas veikt abortu. Jo "žēl tā bērna" viņām parādas jau tikko uzzinot par "tā bērna" eksistences faktu.

Pāris nedēļu vecs auglis nav bērns.
Cilvēciņš, kas piedzimis neizjutīs tēva mīlestību, būs bērns. Un varu iedomāties jautājumu "kur ir mans īstais tēvs?". "Bērniņ, viņš dzīvo ar citu sievieti un citiem bērniem, jo es tevi ieņēmu pa kluso slapstoties no viņa slimās sievas".
Protams, mūsdienās tas droši vien nav tik reti sastopams, tomēr personīgi es uzskatu, ka bērnu vajag taisīt tad, kad viņam var nodrošināt visus labos apstākļus, ne tikai ēdienu un pamperus, bet arī mīlošu ģimeni. Mamma nevar būt arī tētis. Protams, pastāv iespēja atrast jaunu vīrieti, bet nav jau zināms, vai sanāks un kā viņš attieksies pret bērnu.

Pāris nedēļu vecs auglis nav bērns.

Tev nav, kādam citam - ir.

bet nav jau zināms, vai sanāks un kā viņš attieksies pret bērnu.

Diemžēl, tas nav zināms arī dzemdējot bērnu savam, it kā mīlošam un gādīgajam, vīram.

Tas, ka te tika aiztaisīta mute Robertam pirmajās lapās.. Man par pārsteigumu (jo sakarā ar randiņa diskusijām man par viņu ir noslīdējis uz leju viedoklis) es viņam piekrītu gan šajā, gan vairākās citās diskusijās. :D Konkrēti šajā diskusijā šķiet tāds loģiskāks viedoklis, jo tam nepiemīt sieviešu emocionalitāte, bet jautājumam pieiets no praktiskās puses.

Konkrēti šajā diskusijā šķiet tāds loģiskāks viedoklis, jo tam nepiemīt sieviešu emocionalitāte, bet jautājumam pieiets no praktiskās puses.

Ja bērns ir saglabāts un pēc dažiem gadiem ir vērts atcerēties šo izšķirošo brīdi.
Tad arī sapratīs ka izvēle bija pareiza.
Bieži vien daudziem abortu piekritējiem, bērnībā pašiem ir trūcis mīlestības un rūpes no vecākiem un tas viss ir atstājis sekas attieksmē un raksturā.