Es paliku stāvoklī, kad pirmajam bērniņam bija tikai... 5 vai 6 mēneši... Bija asaras pa gaisu, jo bija bail, kā savienošu, kā būšu laba mamma un tā... Bailes. Dusmas par negodību - ka es izsargājos, bet še tev (e)
Bet pēc tam domas jau bija par to, ka acīmredzot kāds dikti sev grib par mammu mani, ja jau tiek pat cauri 99,9% aizsardzībai :-D:-)
Bet nu man gan ir vīrs un bērns, un tas, ka gribu vismaz 2 bērnus bija skaidrs, tāpēc doma par abortu laikam īsti galvā nebija... Bet man ir bijis aborts.
bet nu jā - viss ir burvīgi, kas bijis - bijis! (l)(l)(l)
cik asaru izraudāts par negulētām naktīm, bērnu temperatūrām u.tml, bet smaids no rīta, mammošanās, apskāvieni... tā sajūta, bērnam raudot, ka viņam vajag tikai mammu ir vienkārši... vārdos neizsakām!