Tad, kad sākās imigrantu krīze, sekoju šitam līdzi. Bieži vien amerikāņus pieminēja, ka paši jau tiem sponsorēja mācības, ieročus, lai nostabilizētu situāciju. Ja tā patiešām bija, tad rezultāts ir pretējs no gaidītā, bet varbūt nē.
Šī tēma ir tāda, ka katrs var kliegt savu taisnību, bet rezultātu nekādu neiegūsim. Ja kādam labāk paliek, var mani saukt par rasistu, jo gribu, lai robežas slēdz, lai vairs nevienu neuzņem. Ja rasisms tagad izpaužas kā vēlme pēc drošības, tad esmu rasiste. Šitie visi teroristi to vien grib, lai eiropieši baidītos, baidītos - iznākt ārā no mājām, baudīt dzīvi. Vācijā tagad teroristi atriebj kaut kādu musulmaņu slaktiņu bezmaz - nu viens taku tikko uzspridzinājās Allaha vārdā, lai atriebtos Vācijai par musulmaņu slepkavošanu. Bet te tik lej, ka visi viņi nav tādi, tik viens vai divi slikti. Tad kāda Ābrama pēc man būtu jāgaida laimīgā loze, kad man sanāks būt tur, kur būs tas viens sliktais no miljardiem labo?