L.., idejiski tev piekrītu, taču šādā situācijā filosofēšana ir bezspēcīga. Ja bērni ir neēduši, atziņa par to, ka ar naudu laimi nenopirksi, vakara pasakas vietā nederēs. Nezinām arī, cik bērni lieli. Ja apvēlušies, protams - auzu pārslu putra no rīta, kartupeļi ar svaigu gurķi pusdienās, "garā" vistas zupa vai dārzeņu sautējums vakariņās, un ar tricāru divas nedēļas var mēğināt izvilkt. Bet ja nu viens no bērniem tikko atteicies ēst mammas pienu, bet otrs untumains un alerğisks?
Un par uzticamību - sava piečuka man nebūs žēl, ja pastāv iespēja ar to kādam palīdzēt. Protams, cilvēks "trubas galā" varbūt ir bezkaunīgs bezbērnu vecpuisis, kas pieķēdējis māsu pie radiatora, nospēris viņas i - bankas kodu karti un par mūsu mīļi domāto naudiņu nopirks kasti negaršīga alkohola. Nu, lai, ne jau savu karmu es tādā kārtā pabojāšu.