Bet man taču galu galā ir tiesības justies vecai jebkurā vecumā, ne? :-P
Es arī mierīgi varu komunicēt ar visām vecuma grupām (diskusiju taču nav par komunicēšanu).
Šogad pabeidzu vidusskolu, klasē bija dažāda vecuma cilvēki. Ja par mācīšanos, tad žēl, ka jaunākajiem vienmēr viss bija par grūtu, neatradās laiks uzdevumu izpildīšanai, kur nu vēl izlasīt (nedod Dies), piecas lapas ar tekstu. Kruto mētāšanu nemaz nepieminēšu. Ja par attieksmi - vienmēr ir kaut kādi pasākumi, kuros negribot nākas piedalīties, ja nesaprot, ka ir jāpiedalās negribot, rodas problēmas, jo jāizdara ir un man patiešām beigās jau bija līdz kaklam tā vieglprātīgā attieksme - kāds taču atnāks un izdarīs manā vietā. Varbūt es par daudz nodarbojos ar citu vērtēšanu, bet ir lietas, kuras ļoti krīt acīs, kaut vai tā pati attieksme.
Savus 25+ pieminēju, jo par spīti dzīves ritmam, es būtu vēlējusies studijas uzsākt daudz agrāk un ja es uz to paskatos caur šo domu, jā, es pati sev šķietu veca.
Es priecājos, ka cilvēki studē.
121
