Labrīt!
Man ir svētki, bet man ir skumji kautkā. Te, svešumā, tie svētki paiet tā nesvinīgi..
Mans vācietis mācās latviski. Nevis speciāli, bet viņam nāk tādi apgaismības mirkļi, kad vienkāršo pasaka kautko, kas, viņaprāt, skan latviski,"rudens rapsis", piemēram. Tad mums bija vārdu grupa: draugs, drauds, daudz. Un aizvakar pirms gulētiešanas viņš saka "es esmu *vārds*. Es esmu glups." Man bija tāaaaads šoks, pat uztrūkos no pirmsmiega miera, jo es nekad, nekad mūžā šādu vārdu vai vārdu savienojumu viņam neesmu teikusi. Ne viņam, ne arī viņa klātbūtnē. Nezinu, no kurienes viņam šis. Tad nu teicu, lai tā nesaka, un izstāstīju, ko tas nozīmē. Tad mums pie šī nāca vēl divi jauni vārdi klāt: gums un glums.