Tu minēji, ka vēlies, lai tev vienmēr būtu darbs, turklāt labs (saprotu - ienesīgs). Tas ir teju vienīgais nopietnais kritērijs. Ej uz tiem auditiem, ekonomikām, vari iet uz mārketingu, ja tev padodas valodas. To, ka tev nepatīk ekonomika, tu domā šobrīd, vidusskolā. Man arī riebās, neko nesapratu ne no biznesa pamatiem, ne kā cita, kaut arī matemātika padevās. Šobrīd nejauši esmu nonākusi ar grāmatvedību saistītā darbā un visu uztveru pavisam savādāk (turklāt es pat neesmu uz stabilitāti tendēts cilvēks). Tev ir jāsaprot, ka dzīvē būt vēsturniekam būs pavisam kas cits, kas izkonspektēt tekošo vielu vēstures stundās. Manuprāt, tur ir jābūt tai kārei uz izziņu, milzīgai interesei jau no dabas. Līdzīgi arī dzīvē strādāt, lai konkrētam uzņēmumam nestu peļņu un to attīstītu būs pavisam kas cits kā klasē taisīt kaut kādus biznesa plānus neeksistējošiem uzņēmumiem, par kuriem tev nospļauties. Es te tā ļoti primitīvi sarakstīju, bet skola no dzīves atšķiras par 180 grādiem, to gan atceries.