Saule22, man ir visai lielas bažas par sabiedrību, drošības līmeni pēc 16-20 gadiem, kad šī brīža bērni būs 18, 20 gadu robežās. Es, protams, nesaku, ka visi ir tādi. Ir ļoti daudzi talantīgi un spējīgi bērni, pat ļoti.
Es arī domāju, ka bērns nevar piedzimt ļauns, bet arī praksē pārliecinājos par pretējo, taču arī tam bija iemesls - ilgs paaudžu konflikts un naids. Tāpēc ir jāatcerās, ka bērns ir kā "sūklis", kas uzsūc visu jau esot daļa no mātes ķermeņa, nevis tikai tad, kad piedzimst. Un daudzos no gadījumiem tiek apmeklēti speciālisti, kas norāda, ka šīs tieksmes, kas ir ārpus normām, var savaldīt tikai ar medikamentu palīdzību. Es nedomāju, ka tas ir normāls rādītājs.
Protams, tagad daudz tiek likts uz uzmanības deficītu, vecāku aizņemtību. Tad man rodas jautājums, kad tad tā nav bijis? Esmu 90. gadu bērns. Bija mazas algas, cilvēki tāpat strādāja garas stundas. Man apkārt augušo bērnu vecāki studēja un strādāja, bieži bērnus pieskatīja kāds no vecākiem vai vecvecākiem. Mums uzmanības netrūka? Ja tā skatās, tad mums arī bija uzmanības deficīts, bet neviens no mums bērnībā neuzvedās šādi. Patinot laiku vēl atpakaļ...arī tad darba bija daudz, pat vairāk - darbs bija fiziski smags, taču arī tad bērni nebija šādi.
Manuprāt, šī brīža dzīve ir ļoti atvieglota, ir tik daudz iespēju nākotnes, jaunā laikmeta (šobrīd to sauc dažādi) bērnam attīstīties spējīgam, ar unikāliem dotumiem, tomēr ir tik daudzas situācijas, kad tā virzība aiziet tālu no vispārcilvēciskajām normām. Var novērot ļoti daudz kļūdu, ko pieļauj vecāki, bet ne jau laika trūkums vai darbs pie tā vainīgs.