Labrīt! (l)
Vakar, ejot gulēt, nosolījos sev, ka no gultas rausīšos ārā pirmajā brīdī, kad būšu pavērusi acis vaļā. Šodien plānu īstenoju, un esmu pateicīga mammas zvanam, kas izrāva ārā no murgiem. Neko nesaprotu - it kā nav nekāda spriedze, uztraukums, kaut kāds stress, bet murgi rādās šā vai tā. Dažreiz pat neomulīgi iet gulēt. (t)
Šodien nekāda "es sēžu mājās" diena netiek plānota, jo gribu aizstaigāt līdz veikaliem (kas atrodas otrā pilsētas galā.. (t):-D), kā arī ceru, ka lielais slinkums neuznāks un iziešu vakarā skriet.:-) Savādāk sāku justies šeit par resnu, vietā, kur meitenes badojas (man likās, ka sen vairs tā nav (ak jā, man tā likās arī par Jehovas lieciniekiem)). :-D
(
p. s. pamosties un ~50 min - stundu būt klusumā un bez mirgojošiem ekrāniem, ēdot brokastis, ir tāda bauda! tām, kam dzīve ļauj - iesaku, nenožēlosiet! (l))
1660
