Viesis kāzās

Exdelicious

Un kur tu ludzu izravi, ka kada te taisas anormai uzcirsties un vel izradities jo tacu ikdiena nesanak, esot prastai sievietei? Lasi uzmanigak pirms trako. Goda vards smiekligi lasit.
Un tacu diagnoze ar man uzstadita, man redz zel esot. Nakamreiz kad mani piemekles nebijusi simptomi sakara ar veselibu, skriesu uz cosmk, te visi visu zin.

Starp citu, ir cilvēki, kas tā iemesla dēļ arī neierodas kāzās, ka "nav ko vilkt mugurā", kur nu vēl tā dāvana... Bet vai jauno pāri tas dara laimīgu? Diezgan skumji.

Ir cilvēki, kam tie paši 30 un 20 EUR ir liela nauda. Un ne visi cilvēki daudz iziet dzīvē, ka no skapja jebkurā brīdī var izvilkt kleitu ar pieskaņotām kurpēm un somiņu... Galu galā Latvijā arī algas visiem nav karaliskas...

Ja es rīkotu kāzas, dāvināto naudu neskaitītu. Dāvinātam zirgam zobos neskatās.
Bet tā, man kāzas nepatīk, neesmu nekad bijusi tur kā viesis, īsti negribās. (t)

A kā tu zini, ka nepatīk, ja neesi bijusi? Kāpēc nepatīk?

Mēs gan kāzās, gan atkāzās (kāzās bija tikai tuvākie, atkāzās visi draugi, daži radi..) ielūgumos norādījām, lai mums nedāvina dāvanas. Daži neklausīja, daži uzdāvināja ko simbolisku, daži ņēma vērā norādi, bet viss bija forši! Kāzas taču nav par dāvanām :)

Pirms pāris gadiem, kad alga man bija kādi 300 Ls, 100 Ls izdot vienai kāzu dienai bija tā kā mazliet skumīgi. Bet ne par to te..
Visas kā viena apgalvo, ka jaunajam pārim nav svarīgi, cik daudz uzdāvina. Es no apkārtējiem esmu dzirdējusi tādas runas, ka ielikts tik maz utt. Skumīgi.

A kā tu zini, ka nepatīk, ja neesi bijusi? Kāpēc nepatīk?

Nezinu, kāpēc nepatīk, bet nepatīk. Tā vienkārši ir.

Bet Tu tak neesi bijusi. Dīvaina nostāja, manuprāt. :D

Smagi dīvaina nostāja :-D

Bērnībā patika, (kādi pieci gadi)pat Mendelsona kāzu maršu varēju nodungot.:-D Tagad kaut kā viss tas pasākums nepatīk.

Izteikšos tikai par to kā tieši es un vīrs daram. Dāvinam ne mazak par 100eur. Tuvākiem draugiem vismaz 200 un uz augšu. Katru reizi pērku jaunu kleitu un kurpes, vismaz ir oficiāls iemesls :D Frizūras taisu salonā, bet krāsojas parasti pati. Puķes sanak, ka visu laiku esam dāvinājuši rozes :D Sanāk, ka puķes sniedz vīrs baznīcā, bet vēlāk es pasniedzu dāvanu. Savās kāzās nekur nenorādijām ka gaidām no visiem naudu, tomēr lielākoties tāpat visi to arī dāvināja. Man bija pilnīgi vienalga cik un ko davina, galvenais, bija man un vīram svarīgu cilvēku ierašanās, nevis dāvanas vērtība. To arī teicām pirms tam viesiem(l) Ar kāzu izdevumiem rēķinājāmies, nevis gaidījām, ka kaut ko nosegs viesi :D Ā un par tām krāsām, man savās kāzās bija pilnīgi vienalga kā biji ģērbušies viesi. Nē, nu vienu vīra drauga draudzeni ievēroju, jo viņa bija pāršāvusi par strīpu ar milzīgu dekoltē, apspīlētu ūber īsu minikleitu un tīkliņzeķubiksēm melnām, bet nekas ja jau pati jutās ērti :D

Es dzīves laikā esmu bijusi uz kādām piecām kāzām un tikai vienās esmu jutusies labi. Vistrakākās kāzas bija, kad draugi precējās. Viņi bija izvēlējušies teju visdārgāko viesu namu Latvijā, ielūguši visus, ko pazīst, paņēmuši milzu kredītu un pēc tam atļāvās pārmest, ka viesi nav uzdāvinājuši pietiekami daudz naudas, lai segtu kāzu izmaksas. Man tolaik bija kādi 19 gadi, es pat vēl nebiju kārtīgi iestrādājusies, lai spētu pati sevi finansiāli pavilkt.

Mora, izklausās pēc "forša" pārīša. :-D
Esmu bijusi divās kāzās. Neesmu nevienās aizdomājusies par to cik dāvināt, skriet pie matu meistara vai nē... Pati sapucējos, kleitas jau tāpat ir kalns, uzvilku tādas, kuras sen nebiju vilkusi un bija sajūta kā ar jaunu. Kāzās arī viss forši, līksmi. Abi pāri bija draugi un manā draugu lokā nav tādi eksemplāri, kas varētu likt justies neerti vai kā citādi slikti.
Tagad rīkojot savas kāzas, arī ne par ko neiespringstu... un tā pat ir labāk. Neiespringstu arī domājot par to nu cik tad tie viesi sadāvinās. :-D Netaisam pompozas un "augstāk par savu dir*u kāzas". Jāspēj arī saprast, ka tās ir kāzas, nosvinēsim savu mīlestību, nevis rīkosim pasaules mēroga pasākumu.;-)

kateliina ieteiktu apdomāt kādu novēlējumu vai tostu jaunajam pārim. Atcerējos vienas kāzas, kur deva mikrofonu pa apli, un katram bija obligāti kaut kas jānovēl. (Ceru gan, ka tā vairs neviens nedara) :D

Man šāda mikrafona došana liekas stresaina padarīšana, jo ne visi ir runātāji un dažiem pat tāds sīkums var sagādāt neertas sajūtas un mulsumu.

mēs ar draugu parasti dāvinām 100eur uz kāzām, kad esmu gājusi viena vai ir pašvakāk ar līdzekļiem, tad 50eur.

parasti mērķtiecīgi jaunu kleitu nepērku, bet ir reizes,kad nopērku, jo pašai gribas,lai ir skaisti! mēdzu izmantot arī vizāžistes pakalpojumus,lai visas dienas&nakts garumā labi izskatītos make up un frizūra! man patīk sapucēties, manam vīrietim arī patīk un domāju,ka tas patīk arī jaunajam pārim,ka viesi cenšas kāzas uztvert kā skaistus svētkus! :)

par mikrofona došanu pa apli - ļoti liels stulbums. riebjas,ka tā dara un piekodināšu,lai manās kāzās nekas tāds nenotiek :D

Man šāda mikrafona došana liekas stresaina padarīšana, jo ne visi ir runātāji un dažiem pat tāds sīkums var sagādāt neertas sajūtas un mulsumu.

Manās kāzās nekas tāds nebija, negribēju lai kāds vēl no viesiem justos stresaini, ka obligāti kas jāsaka. Bet ir vienās kāzās kas tāds redzēts, varēja redzēt ka ne visiem visiem tas patika un daudziem tas sagādaja nepatīkamas izjūtas.

Man besī tas variants, ja jārunā tad, ja īsti nepazīstu jauno pāri, jo es biju uzaicināta kā brālēna draudzene, principā tikai tad arī iepazinos. Man bija jāsaka, kāda man saistība ar viņiem (t)

Es arī biju kāzās kur visiem viesiem bija jāstādās prieksa, kas jaunlaulatajiem esi un kkas janovel. Nebija ipasi patikami bet nebija jau ari gruuti.