Es esmu bijusi Itālijā tikai Sicīlijā, Milānā un Veronā.
Sicīlijā īsti nebija ko redzēt. Esmu pilsētmīle, nevis dabasmīle, atpūta pie dabas, kalnos kāpšana nesaista. Biju maija sākumā, Etnā uzkāpt nevarēja, jo bija slikts laiks. Tur nemaz nelaida. Palermo man atgādināja dienvidu Rēzekni. Nekā tāda tur nebija. Pludmales nekādas, akmeņainas, nelabiekārtotas - peldēties nevarēja. Vienīgais, kas patika, bija megalīti, magoņu pļavas. Lazanju un picu es dabūju kādā 6. ceļojuma dienā, jo itāļi tur ir nereāli slinki un viss, ko var dabūt, ir kafija un pasta. Tur pat necenšas gatavot tradicionālos ēdienus. Nenormāla likās siesta no 12 līdz 18, reāli visu dienu nav-ko-darīt. Nīksti noīrētajā villā pie baseina. Viss.
Milānā arī nepaveicās ar laiku, 1. maijā bija ieplānota muzeju diena, bet brīvdienas dēļ praktiski neviens muzejs nestrādāja, plkst. 19.30 slēdza metro. Šopings izpalika, jo tur bija divas galējības - vai nu Rīgai identisks H&M un humpalveidīgi outleti, vai D&G, kur jebkas maksā virs 1000 - resp. tur nebija ko pirkt. Neiepriecināja arī tūrisma nodoklis, ko viesnīcā lika samaksāt, kas bija apmēram 4 eiro dienā vienam cilvēkam.
Nē, nē, un vēlreiz nē, es labāk braucu uz Grieķiju vai Spāniju, kas mani ne reizi nav pievīlušas.