Vai Latvijā valda nabadzība?

Uff, ja spriež tikai pēc Rimi stāvvietām un Cosmo, varbūt Latvijā nav nabadzības. Bet nu, Latvija nav tikai Rimi stāvvietas un Cosmo. Esmu savā laikā saskārusies darbā ar patieso situāciju, pirms tam man arī šķita citādi. Bet tagad es varu teikt, ka jā, Latvijā ir krasa atšķirība starp dzīves līmeņiem un nav izteikta vidusslāņa. Vieni šturmē lielveikalus un brauc uz siltajām zemēm bez problēmām, bet liela daļa knapinās un domā kā savilkt galus kopā, un nē, tie nav tikai pārdevējas,apsargi, bezdarbnieki vai alkoholiķi, bet daudzu citu profesiju pārstāvji, piemēram, skolotāji, bērnudārza audzinātājas, medmāsas utt. Ā, pareizi, sliņķi, tāpēc viņiem tā :-D(s)

Nabadzība ir, viņai ir jābūt un viņa ir visur. Tā ir evolūcija. "Izdzīvo stiprākais".
Man šķiet, ka vienīgie, kuri ir apdalīti, ir pensionāri. Kādreiz daudz strādājuši, bet, mainoties sistēmai, neko par to nesaņem. Pārējiem visiem - ir ok.
Šiki dzīvot grib katrs. Tikai vieni saprot, ka ir ir kaut kas jādara, lai tā varētu, bet otri sēž, čīkst un uzskata, ka tie pirmie viņiem kaut ko atņem, ka valsts viņus apdala, utt.
Jebkurā gadījumā, visiem ir vienādas iespējas (nerunāju par pensionāriem vai invalīdiem). Problēma ir slinkums un šaurs redzesloks, bet pie tā paši vainīgi.

Tas, ka nav vienlīdzības, ir ļoti labi. Viņai nav jābūt, ņemot vērā to, ka paši cilvēki nav vienlīdz izglītoti, vienlīdz spējīgi, vienlīdz izdarīgi...

protams, ka vienmēr būs nabadzīgi cilvēki gan Rīgā, gan ārpus tās, bet apgalvot, ka visi laukos dzīvojošie ir nabadzīgi, arī nevar. Savulaik vienas haltūras ietvaros pabraukāju pa laukiem ar vienu organizāciju, kas veda labdarības pakas. Skati bija dažādi - protams, bija cilvēki, kas dzīvo šausmīgos apstākļos, kur sirds sažņaudzās to visu vērojot, bet bija arī tādas ģimenes, kam bija mājas kinozāle, bet kuri lūdzās pēc makaroniem. Daudzas sievietes bija labāk ģērbtas nekā mēs, kas tos makaronus veda. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka daļa cilvēku gan galvaspilsētā, gan laukos, kas pieteikušies sociāli maznodrošināto statusam, čakarē valsti un slēpj patiesos ienākumus. Pati pazīstu divas šādas ģimenes - divreiz gadā Ēģipte, divreiz gadā Alpi, algas virs tūkstoša, bet saņem no pašvaldības pārtikas pakas. Lūk, tas ir skumji, ka strādājoši, labi pelnoši cilvēki meklē iespēju izbraukt uz valsts rēķina, kā rezultātā palīdzība netiek tiem, kam tā patiešām vajadzīga - vientuļajiem pensionāriem, vientuļajām māmiņām, utt. Secinājums - daudziem vienmēr būs par maz un viņi uzskatīs, ka dzīvo nabadzīgi tikai tāpēc, ka katru nedēļu nevar tos Alpus atļauties.

Domāju, ka lielākā problēma ir nevis materiālā nabadzība, bet gan garīgā nabadzība, tā gan ir ļoti izplatīta.

Sākšu ar to, kas kuram ir NABADZĪBA! Lielu lomu dzīvē spēlē arī tas, ka cilvēki ir pieraduši un kā māk dzīvot. Latvijā cilvēki manuprāt nenovērtē to kas viņiem ir dots, viņi redz tikai to kas ir citiem, bet nav viņiem. :-(

Garīgā nabadzība un šaurs skats uz dzīvi.

Žēl pensionāru, kas visu dzīvi apzinīgi strādājuši un mainoties valsts iekārtai uz mūža galu knapinās.

bet liela daļa knapinās un domā kā savilkt galus kopā, un nē, tie nav tikai pārdevējas,apsargi, bezdarbnieki vai alkoholiķi, bet daudzu citu profesiju pārstāvji, piemēram, skolotāji, bērnudārza audzinātājas, medmāsas utt.

Nezinu gan, es zinu skolotājas un bērnudārza audzinātājas, ka brauc ar salīdzinoši jauniem (lieliem) auto un var atļauties daudz un nē tas nav Rīgā.(t)

Man šķiet skumji, ka tiek pausts uzskats, ka nabadzība ir slinkums un nevēlēšanās sasniegt kaut ko vairāk. Protams, ir tādi cilvēki, kuriem pietiek ar to mazumiņu un viņi nemaz negrib sasniegt neko vairāk. Bet lielākā daļa vienkārši ir iemācījušies izdzīvot ar minimumu. Turklāt jājautā, kāpēc tik daudziem "pietiek" ar minimumu un kāpēc tik daudzi ir "slinki". Vai aiz tā neslēpjas bezcerība, izmisums un nogurums. Man šķiet, ka par slinkumu lielākoties spriež tie, kuriem ir savi īpašumi mantoti no vecākiem, kuriem ir apmaksātas studijas un citi labumi, ko sniedza vecāki. Tad viņiem šķiet, ka viss krīt no gaisa. :)

Latvijā IR nabadzība.

Garīgā nabadzība.. Viens gudrs cilvēks (hanna) pieminēja un pārējās stila pēc piemin to. Bet taisnība vien ir, teikt, ka nabagi ir slinki cilvēki, manuprāt, ir garīgā nabadzība, īstas situācijas neparzināšana, empātijas trūkums.

Nezinu gan, es zinu skolotājas un bērnudārza audzinātājas, ka brauc ar salīdzinoši jauniem (lieliem) auto un var atļauties daudz un nē tas nav Rīgā.

Bet tur jau ir tā sāls! Būs skolotāji un bērnudārza audzinātāji kas varēs atļauties ,bet būs arī tādi kas to nevarēs. Argumenti var būt dažādi, vieniem bez ģimenes kur ir vīrs ,bērni mājdzīvnieks kāds būs vēl jāmaksā par aprūpi par slimo vecmammu vai veco tēvu. Citam vispār nekā nebūs, dzīvo viens. Katram tie dzīves apstākļi ir savādāki. :-)

Nabadzība ir galvā. Katrs pats veido savu dzīvi, pieņemot lēmumus.
Tie, kas tagad ir nabagi, ir tie paši, kas jaunībā luni laida vai arī neies jau sevi apgrūtināt ar izglītības iegūšanu jomā, kas nav sirds aicinājums. Vai tad tie jaunieši, kas tagad studē filoloģiju, filozofiju, vēsturi
, pedagoģiju vai apgūst medmāsas profesiju dzīvo mucā un neko nav dzirdējuši par algām? Viņi apzināti iet uz nabadzību. Paši vainīgi! Neviens viņiem neliedz apgūt labāk apmaksātas profesijas.
Mēs esam dzīves veidotāji nevis vērotāji!
Ja šķiet, ka Latvijā viss slikti, visas robežas vaļā-var braukt tur, kur debesu mannā krīt no gaisa.

Nezinu gan, es zinu skolotājas un bērnudārza audzinātājas, ka brauc ar salīdzinoši jauniem (lieliem) auto un var atļauties daudz un nē tas nav Rīgā.

Prieks, ka ir arī tā, bet, ja skatās uz algām šajā sektorā, tad situācija nav iepriecinoša. Es atkal zinu pretējus gadījumus. Piekrītu KitijaK.

Man šķiet, ka par slinkumu lielākoties spriež tie, kuriem ir savi īpašumi mantoti no vecākiem, kuriem ir apmaksātas studijas un citi labumi, ko sniedza vecāki. Tad viņiem šķiet, ka viss krīt no gaisa.

Savukārt, man šķiet, ka šādi spriež cilvēki, kas vēlas to savu bezcerību, slinkumu un samierināšanos ar to kas ir, attaisnot.
Un nē, man nav vecāku mantoti īpašumi, par studijām (salīdzinoši vienas no dārgākajām Latvijā) maksāju pati līdz tiku budžetā un principā uzskatu, ka nav tāda vārda, kā nevaru un negribu... Ja gribas labi dzīvot un atļauties ekstras, tad jākustina sava pēcpuse... ja nelaiž iekšā pa durvīm, tad jākāpj pa logu :-P

No gaisa patiešām nekas nekrīt, arī bagātnieku bērniem:-P

Nauda un mantiskās lietas ir mainīga lieta, vienā dienā tu vari dzīvot villā un nākamajā jau tusēt Purvciemā nošļukušā blokmājā;-)

Un, kas būs, ja neviens nestudēs medicīnu un pedagoģiju?

Es atkal zinu pretējus gadījumus.

Es arī zinu, bet cilvēki šādām lietām pievērš uzmanību tikai tad, ja sanāk ar to saskare... mūsu priekšstats vairumā gadījumu par lietām izveidojas no tā, kādā vidē uzturamies. Un vairums cilvēku nemaz negrib redzēt to, ka otram ir grūti...

Un ko dos, ja visas foruma lietotājas, tagad pateiks, jā Latvijā valda nabadzība, pensionāriem no tā lielākas pensijas paliks, vai dzērājs pārstās dzert un atradīs darbu, vai skolotājas un citu profesiju parstāvji saņems lielāku algu?! Nē! Un vainot valsti visās nebūšanās, es atvainojos, paši cilveki ievēl varas kalpus un tad kauc, ka dzīve slikta... nevajag ticēt katram vārdam, kas uz staba uzrakstīts, jāskatās uz darbiem:-P

Nepiekritīšu, jo pati nedzīvoju šādā vidē, bet es kaut kā spēju redzēt tālāk par savu degungalu un neskatīt visu tikai no sava skatu punkta.

Vairs pat nezinu, kas ir nabadzība manā izpratnē. Vai nabadzība ir tad,kad nav ko ēst? Noteikti nē. Man liekas tā ir nespēja iegūt savu NĪ, nespēja aizbraukt ceļojumā vai vajadzība krāt (!) elementārām lietām kā apavi. Tad jā, Latvijā ir nabadzība, jo lielākajai daļai tā ir ekstra,kas citur skaitās norma,lietas,par kurām pat neaizdomājas,ka var būt citādāk.
Garīgā nabadzība nāk ar pieredzi,kas veidojusies uz šī fona. Uzskatu,ka garīgi nav iespējams attīstīties, ja vēders kurkst un kājas ziemā salst.

Palasot komentārus, nav šaubu, ka esmu tieši cosmo forumā, visādas pērles laužas tik daudzām. :-D
Tāpēc jau ir izdomāti tādi ekonomikas rādītāji, lai nabadzību nemērītu pēc tā, cik pensionārus Anniņa redzējusi iepērkoties Stokmanā, vai cik makaronu pakas Pēterītis redzējis izdalām Rēzeknē. Visa nabadzība ir relatīva. Eiropas Savienības līmenī Latvija ir nabadzīga, tā ir ir viena no nabadzīgākajām valstīm ES līdz ar Bulgāriju un Rumāniju. Kas attiecas uz pasaules mērogu, Latvija, protams nav nabadzīga valstim, globālajā līmenī latvieši dzīvo ļoti labi.

Attiecībā uz garīgo nabadzību, nu te gan es nedaudz pasmīnēju par komentāriem. Nē, nu taisnība vien jau ir, bet garīgā nabadzība valda arī citur Eiropā, tā nav unikāla Latvijas problēma. To varu teikt kā cilvēks, kurš Latvijā jau ilgi nedzīvo.

wow,
kāda vēlas izteikties kā nobriedis cilvēks :D

starp citu... budžets ir tāds kāds tas ir, un iekšzemes kopprodukts ir tāds kāds tas ir.
Saeima strādā profesionālu darbu, un sejas tajā nemaz tik strauji nemainās. Skolotāju algas, ir idiotisms sasaukt kopā ar pensionāriem. Pensionāri Latvijā ir apzagti. Un apčakarēti. Tur drīzāk var vainot Padomju savienības sekas, un pazudušos 2 miljardus Latu, kuri grab ķešā dažiem Latvijas Krievžīdiem. Un vēl dažiem censoņiem. Arī Parex ...
Pensionāri paši neaizgāja uz referendumu starp citu, kad viņiem bija iespēja ko panākt.. viņi sēdēja dzīvokļos ar kaķiem.. Bet viņi ir apzagti, un neviens viņiem nozagto neatgriezīs.
Kas attiecināms uz skolotājiem, neredzu viņu dzīvēs krīzi, vai nabadzību.. Ir satiktas sievietes, kuras strādā gan bērnudārzā, gan augstskolās par pasniedzējām. Un neviena nav nabadzīga. Visas ir normāli nodrošinātas, patstāvīgas dāmas. Radiniekos arī ir skolotāja.
Medicīna ir mūžīgā problēma Latvijā.. Bet.. Tas tiek risināts šobrīd, un to dara tieši mūsu ievēlētie cilvēki, un uzskatu, ka šobrīd ir viena no jēdzīgākajām Saeimām .. Izņemot 7. kad bija tiešām daudz spilgtu cilvēku, galvenokārt, ar zināšanām spilgtu.. Bet tas tā.

Nabadzība ir tur, kur nav darba.. Minimālā alga, jā tā arī ir nabadzība, vai ļoti tuvu tam.

Uzskatu, ka šobrīd viss ir normāli, un tiešām, normāli.

Latvijā var dzīvot un strādāt , un attīstīties, nodrošināt sev, ģimeni diezgan normāli.
Neuzskatu ka nabadzība Latvijā ir plaša problēma.. Tā skar cilvēkus, kuri nevēlas strādāt, un izvēlas ko citu.

Esmu izbaudījusi dažādu apstākļu buķeti savā neilgajā dzīvē, bet varu apgalvot, ka darīšu visu iespējamo un neispējamo, lai neatgrieztos tur kur vēders kurkst un ziemā salst kājas.

manā izpratnē.. Liela kļūda kuru pieļāva Valdība, bija mazo uzņēmēju stutēšana.
Ļoti neproduktīvi mazie uzņēmumi, ar maziem apgrozījumiem, un bez darbavietu nodrošināšanas .. Tādi, mazie kapieku ''pisē...i '' Lūk tas gandē valsts ekonomiku .. .Neproduktīvi mazie uzņēmumi..
Visas biedrības, dibinājumi, komersanti , ofšoru uzņēmumi.. kuri pēc būtība tikai meklē variantus naudas apmazgāšanai.. pat kapeiku .