Tām, kas te ņemas, varu atklāti izstāstīt - ar puisi apmēram gadu dzīvojām tikai no viņa algas, drusku vairāk kā 500 eiro. Iztikām vēsi. Jā, nebraucām ceļojumos un garās ekskursijās, neēdām kalmārus un ikrus, bet iztikām un sanāca visam, ko vajadzēja.
Pēdējā laikā man sāk šķist, ka īsta krīze Latvijā nemaz nav bijusi. Tā būs tad, kad vairumam cilvēku nepietiks tam, kas tiešām primāri vajadzīgs - ēdienam, drēbēm (un ne jau Gucci vai Dolce Gabbana), veselībai. Tiem, kuri šodien bļauj, ka redz, nepietiek ar štuku, iesaku pārvērtēt vērtības un nolaisties uz zemes. Jā, citādi ir, ja ir bērns/-i, par to neko nesaku.
Un kultūras trūkums ir faktā, ka cilvēki neapzinās, ka labas algas slēpjas aiz smaga darba, negulētām naktīm, sastrādātām rokām un ilgiem gadiem. Visi grib visu daudz un uzreiz.
Lai nonāktu līdz tādam kultūras līmenim kā ārzemēs, nepieciešams šo ietiepīgo, ietrupējušo sabiedrību audzināt. Diemžēl daudzi izvēlas labāk nopirkt selfīstiku, nekā tos 3-5 eiro atlikt teātra / koncerta biļetei.