Savs vārds

ņam ņam, tev ir skaists vārds. :) Skolā ir latviešu valodas skolotāja ar tādu vārdu. :)

Man arī mans vārdiņš patīk, bet uzvārds gan nē. Cerams, ka vīram būs skaists un skanīgs uzvārds, citādi savējo arī negribētos paturēt :D

Vienmer loti, loti, loti paticis mans vards - Zane ;)

Adventi - varbut mums viena un ta pati skolotāja?:-D:-D

Priecājos, ka mamma nepaspēja mani nosaukt par Dinu. Tēvs esot mani nosaucis savas bijušās vārdā mammai nezinot, kas izskaidro to, kāpēc mamma mani ļoti ilgi nesauca vārdā. Bet paldies viņam par to, jo omes kaimiņiem ir nu jau otrā kuce vārdā Dina. Vārds man patīk, kopā ar uzvārdu iet ideāli.

Adventi, paldies! (l) Baigi interesanti sanāk, jo es vienu brīdi arī sliecos uz to pusi, bet kaut kā neaizgāju beigās to mācīties.:-)

Man ljoti patiik, nevaretu pat iedomaties dziivot ar citu vàrdu. Un man nepatìk, kad ir citàm mans vàrds, labi, ka nav biezhi sastopams. Àrzemès manu vàrdu izrunà ar uzsvaru uz citu zilbi, skan tà jokaini, bet arí labi

man patīk mans vārds- Katrīna. Pietiekami latvisks, bet arī ārzemēs nav problēmu. Patīk, ka var visādus saīsinājumus un mīļvārdiņus izveidot :) Vīrs sauc mani par kačiņ-pačiņ :D

Pret savu vārdu izturos neitrāli. Lai gan brīžiem kaitina, ka teju vai katru reizi, kad stādos priekšā, manu vārdu pārprot un sauc visādi citādi, tikai ne pareizi.

Man ļoti patīk savējais(l)
Vārda māsas pēdējos gados gan satieku un iepazīstu aizvien biežāk,lai gan esam vien ap 350.

Ļoti patīk savs vārds.(l) Pavisam vienkāršs un īss :-)

agrāk, kad biju maza un dumja, šausmīgi nepatika, bija pat kauns teikt, kā mani sauc.. :D
tagad ir tieši pretēji, dievinu savu vārdu un nevaru iedomāties citu, liekas, ka ļoti piestāv.

salīdzinoši rets, bet ar pašreizējo aktualitāti likt bērniem pavecākus, vārdus - vairs ne tik rets.

Cienu savu vārdu un tā devēju - māsu.
Reizēm liekas, ka vārda dēļ ir pasmaga dzīve; kad biju maza, vecmāmiņa skandināja, ka man viegli nebūšot, jo vārdam galotne Krist-. Cik tur taisnības nezinu, bet ar vieglu dzīves uztveri man tiešām ir problēmas. :-D

Man bērnībā dikti nepatika mans vārds :-D Jo vienmēr kad teicu kādam savu vārdu man teica - tevi tā sauc? Kā filmās. Un man tas likās tāds apkaunojums, jo visiem vārdi kā vārdi, bet mans :-/
Tagad es savu vārdu dievinu un par laimi mēs esam tikai 95 pa visu Latviju. :-P Tikai žēl ka nav vārda diena:-|

Man patīk mans vārds, tikai esmu saskārusies ar to, ka ir dažiem cilvēkiem grūti uzrakstīt pareizi manu vārdu vai sauc mani par Kristīni :D :D :D
Parasti, kad kāds lasa manu vārdu un uzvārdu ar pirmo reizi nevar pareizi izlasīt, man parasti smiekli nāk :D :D
Taču kopumā esmu apmierināta ar visu :)

Arī man bērnībā nepatika mans Maija, jo bija entās atskaņas un klasē bija Zandas,Lindas utt,mans likās ā tantiņai, bet padzīvojot ārzemēs, iepatikās viņu izruna manam vārdam :)
Tagad ļoti patīk, un ja mani tā nesauktu, liktu savai meitai :)

Vai te vēl ir kāda Justīne?:-)
Darja, Tev ir skaista vārds!

Man tik ļoti patīk vārds Darja! Bet man vispār daudzi krieviskie vārdi patīk, laikam mīlestība pret krievu literatūru darījusi savu. :)
Savs vārds man patīk. Kādreiz, vēl maza būdama, raudāju dikti, ka neesmu Kristīne. Tā arī nezinu, kur es to vārdu izdzirdēju un kāpēc tik ļoti glorificēju, bet šodien, ne tik maza būdama, priecājos par mammas izvēlēto vārdu.

apšulapa, nu, nezinu. :D Man viņa latviešu valodu nemāca, bet viņa ir IM skolotāja :D

Bērnībā nepatika, nu jau esmu pieradusi un liekas OK.
Man agrāk nepatika citas manas vārda māsas, visas pazīstamās bija nu.. neforšas, tagad esmu iepazinusi dažas foršas vārdamāsas.