Zin kā tur ir ar to laiku, ko vecāki velta saviem bērniem? Nav noteikta laika perioda, jo, piemēram, mamma dēlam katru dienu veltīs 2 h no sava brīvā laika - ja viņa to neizdarīs kaut pāris reizes, viņu mocīs vainas apziņa, ka nav dēlam pinterest bērnība, savukārt pastāv iespēja, ka dēlam šīs uzmanības būs par daudz un viņš sāks izvairīties no mātes. Manuprāt, galvenais ir, lai abas puses (bērns un vecāki) būtu apmierināti. Ja bērns gribēs, lai viņu uzklausa, tad vecākiem tam būtu jāatvēl laiks, bet nevajag jau vazāties mazajam līdzi 24/7. Jāļauj arī viņam pašam adaptēties savu vienaudžu vidē, meklēt ceļus veiksmīgākai komunikācijai, kā arī ir jāļauj kļūdīties un paraudāt, lai pēc tam izdarītu secinājumus par to, kas bija tas visneveiksmīgākais. Un tas ir tikai normāli, ka bērnam ir savas intereses, vecākiem - savas. Protams, ir vecāki, kuri, atnākot mājās, vien apsēžas pie TV ar ēdienu un viss, bet viss ir līdzsvarā, jo ir arī tādi ļoti forši piemēri, kur gan atpūsties māk, gan arī veltīt laiku bērniem.
Neesmu gluži PSRS laika bērns, vairāk 21. gs. paša sākuma bērns, tāpēc lasīt citu meiteņu atmiņas par to, kāds bija tas laiks, šķiet ļoti interesanti. Varbūt, ja situācija ģimenē būtu pozitīvāka, arī mana bērnība būtu jaukāka, tomēr man tāpat tas šķiet jauks laiks. Un arī tad vecāki (precīzāk mamma, jo tēvs kā jēdziens man eksistēja tikai filmās un nostāstos) strādāja ļoti daudz, kā rezultātā varbūt neatlika pietiekami daudz laika, ko veltīt man, bet šo es esmu jau sapratusi, pieņēmusi un piedevusi. Teātri, cirks (šī bija mūsu vismīļākā vieta!(l)), braucieni uz jūru, kā arī braucieni ciemos, peldēšanās... Tas viss bija ļoti skaisti. Tāpēc nevaru sūdzēties par to, ka bija slikti. Nebija! Ja mamma pieļāva kādu kļūdu, piemēram, man ļoti pietrūka iedrošinājuma darīt lietas, iet cilvēkos, nebaidīties, tad šo pieredzi es tveru kā mācību, lai būtu laba lielā māsa un mamma nākotnē.
Mums mājās jau trīs gadus dzīvo mazs cilvēkbērns, kuram, jā, mēdz nesanākt veltīt tik daudz uzmanības, cik gribētos, bet tomēr atrodam laiku gan, lai iemācītos latviešu alfabētu, gan, lai dotos barot pīles, gan rotaļlaukumiem, gan kūku ēšanai, gan multfilmām, gan.. Visam, ko mazā sirds kāro! Ir tikai jāmāk plānot savs laiks. Un prioritātes. :-)