Aiziet prom pēc pirmās darba dienas

Tu jau pati saproti, ka strādāt tur nevēlies. Met kaunu pie malas un ej prom.

Bet es parasti pēc pirmās dienas novērtēju vai man darbs patiks vai nē. Man vajag laiciņu, lai adaptētos jaunajā vidē. Paiet laiciņš un viss zīmējās citās krāsās. :-D

Nu jā, bet kādu 3 dienu laikā jau vajadzētu saprast. Vismaz man pašai adaptācijas laiks ir 2 līdz 3 dienas.

Varbūt ir vērts rīt aprunāties ar savu vadītāju - mierīgi izstāstīt, kā Tu jūties un, ka Tev ir vajadzīgs vairāk laiks apmācībām. Ja vadītājs ir pretimnākošs, tad vari pastrādāt ilgāk un tad pieņemt lēmumu. Un ja nav pretimnākšanas, tad vnk raksti atlūgumu - pārbaudes laikā to var mierīgi darīt. Veiksmi ;-)

Ja darba līgums nav parakstīts, tad jau viss čikeniekā. Pasaki paldies un uz redzēšanos.

Nekad mūžā vairs nestrādāšu pat minūti bez parakstīta darba līguma! Tu esi viņiem pašlaik veselu dienu nostrādājusi bez atalgojuma. Vai nu līgums un paraksts, vai nu nekas. Tu noteikti vari atrast viesmīlības darbu, kur līgumu iedod uzreiz vai arī kādu citu darbu! Netērē savu laiku par baltu velti. :)

Viesmiles darbs tomer nav nekada rakesu zinatne, nav vajadziga liela gudriba, lai tadu daritu.

Nu, ja strādā lido, tad varbūt. Ja strādā smalkā restorānā, tad bez iepriekšējām zināšanām tomēr neiztikt. ;)

Man liekas, ka šajā gadījumā tev vnk ir stress no nezināšanas, nezinu kāpēc tevi neapmācīja kārtīgi darbam ar kases aparātu? (t) Un piekrītu, ka menu iegaumēt tā tiešām nav īsti raķešu zinātne...
Otrs variants, tu esi no tādiem cilvēkiem, kuriem, es, atvainojos, LĒNI pielec. Varbūt tu pati neko nepiefiksēja, kad tev visu stāstīja, tāpēc kad sākās reālais darbs, saprati, ka neko nezini. :-/ Diemžēl, man darbā arī gadījās tādas meitenes, kuras it kā saprot, kad visu skaidro, māj ar galvu, kko pieraksta blociņā, bet tiklīdz jāsāk strādāt ir puņķi un asaras, jo viņas NEKO NESAPROT! Vnk ir jāsaņemās un vai nu jāiet prom (man liekas, ka tā nav problēma, ja tev nav parakstīts līgums) vai arī jāsāk cītīgāk apmācīties nevis laist muļķi. Un manuprāt pat cilvēkiem, kuri nav bijis darb viesmīlībā, ir aptuvenā sajēga par darba pienākumiem un to, ka viesmīļi dažkārt skraida kā bitītes, lai tikai visu paspētu. garas stundas, darbs uz kājām, samaksa nav tā lielākā.
Un jā, man bija tāds darbs, no kura 1.darba stundā gribēju aiziet prom, bet aizgāju pārbaudes laika beigās. Tādēļ, ka man darbu nodrošināja paziņa, kura nosauca citus darba pienākumu nekā tie patiesībā bija. Un darba intervijas kā tādas praktiski nebija, vnk pasveicinājos ar vadību, viņi pajautā vai Anniņa man visu ir pastāstījusi, es tajā brīdī teicu, ka jā, ir gan un viss. Bet puse no tā izrādījās kaut kādi meli.(t)

Man pzīstamu meiteni panēms darbā gan bei par viesmīli bez ierieksejas pieredzes/zinasanam :D ,nu jau gadu kā tur strādā. Bet zināt vajag daudz,tas gan. Bet to ar laiku var iemacities,ja ir velme.

Vai tad nevajag apliecinājumu, ka izieta apmācība, lai varētu strādāt ar kases aparātu? Vai arī tas ir ierakstīts likumā, bet reālajā dzīvē tā nenotiek?

Reālajā dzīvē tā nenotiek. Pati esmu strādājusi ar kases aparātu bez apmācībām un jebkāda priekšstata. Nolika mani fakta priekšā - ej un dari. :-D

Vai arī tas ir ierakstīts likumā, bet reālajā dzīvē tā nenotiek

manas "apmācības" notika pirmajā darba dienā jeb pielika pie aparāta - tagad strādāsim.

Vai tad nevajag apliecinājumu, ka izieta apmācība, lai varētu strādāt ar kases aparātu? Vai arī tas ir ierakstīts likumā, bet reālajā dzīvē tā nenotiek?

ta ir tikai teorija. Man ir vairakas apliecibas uz dazadiem kases aparatiem, lieki teikt ka nekad neviens , nekur nav pat jautajis lai paradu. Ta ka lieki tie papiri..

Pilnīgi saprotu, ka ir jomas, kur sevi neredzi, un tad tiešām labāk ir netērēt savu un darba devēja laiku. :-)
Izvērtē, kas tieši Tev nepatika viesmīles darbā, un padomā, kādu darbiņu vēlētos. Varbūt labāk kā pārdevēja kādā mierīgākā veikalā? Ar kasi gan tāpat būs jāstrādā, bet nu - tas galīgi nav sarežģīt, īpaši, ja tas nav jādara uz ātrumu :-)

Ir bijusi tāda situācija, ne darba atbilstība, bet darba organizēšana un vadības attieksme jau pirmajā dienā bija haotiska un nekoordinēta. Nākamajā dienā pazvanīju un teicu, ka tomēr pie viņiem nestrādāšu. Nejutos vainīga.

Es laikam esmu no tiem, kas domā, ka nevar saprast, vai darbs patīk vai nepatīk vienā dienā. Katrs jauns darbs ir grūts pirmajā dienā, neatkarīgi no tā, vai ir pieredze vai nē. Es arī pirmās nedēļas nācu mājās raudādama, jo bija grūti, taču pēc laiciņa (kurš nemaz nebija tik ilgs) man darbs tik ļoti iepatikās, ka bija ļoti ļoti žēl pārtraukt darba attiecības.
Ja nelauž sevi, tad nekur nevar tikt. Protams, ja uzņēmums ir galīgi crazy, kā mēdz gadīties, vai darbā ir liela emocionālā spriedze no vadības, kolēģiem, tad ir citādi, bet teikt, ka "darbs nav mans" tikai tāpēc, ka pirmajā dienā neko nemāki? Jau pirmajā dienā Tu šo to esi iemācījusies un rītdien būs vēl vieglāk un pēc nedēļas pavisam viegli, un pēc mēneša peldēsi kā zivs ūdenī.
Visi darbi, kuros es esmu strādājusi, bija pilnīgi jauna pieredze ik reizi, taču nolaužot sevi un savu "nevaru, nemāku, negribu", jūtos kā ļoti liela ieguvēja ne tikai konkrētajā darbā, bet dzīvē kopumā, un jo vairāk strādā, jo pārliecinātāks par sevi kļūsti. Jāsāk jau vienmēr no tās apakšas, kur esi zemāks par zāli.

Piebildīšu, ka par viesmīli strādājusi neesmu, taču darbojusies kafejnīcā esmu. Kāju un muguras sāpes pāriet pēc nedēļas, kase ir labākais draugs pēc divām un vispār komunikācija, zināšanas par uzņēmumu un visu, ko tas piedāvā arī rodas ar laiku.

arī nākamais darbs bija tāds, kuru biju nodomājusi, ka "es nu nekādi to nevaru un arī negribēšu darīt nekad", taču tagad to daru un ar katru dienu kļūst arvien labāk.

Es nostrādāju vienu dienu un aizgāju prom.
Tas nebija izturams.
Izēda jau pirmajā dienā mani.