Esmu tikai un vienīgi par izvākšanos, jo vismaz mana pieredze rāda, ka cilvēki, kuriem ir vēlme savus bērnus kontrolēt un vēlēties uzzināt visu par bērna privāto dzīvi, nemainās, neskatoties uz to vai bērnam ir 5 vai 50 gadi. Mana vecmamma (mammas mamma) ir tieši tāds cilvēks. Visu mammas jaunību, kamēr mamma dzīvoja ar viņu, turēja viņu šaurā pavadiņā. Bijis jāatskaitās par katru soli. Kad mamma iepazinās ar manu tēti un savos 26 gados beidzot bija gatava pārvākties, esot sekojusi elle zemes virsū - histērija, lūgšanās palikt, mana tēva nomelnošana. Kādas tik scēnas un strīdi nav sekojuši! Tagad mammai ir 50 gadi, vecmammai 80, bet vai kas ir mainījies? Neviena ciemošanās reize nepaiet bez mammas asarām vai dusmām. Tad mammai matu krāsa nav pareizā, tad gaume ne tāda, tad profesija neesot izvēlēta pareizā. Ja kāds mammai piezvana, vecmamma var pat uz līdzenas vietas uzrīkot histēriju par to, ja viņai netiek pateikts kas tieši ir zvanījis un ko gribējis. Vārdu sakot - nekas nav labs, nekas nav pareizs, tikai vecmamma un viņas viedoklis. Mammas brālis vairs nav šajā saulē (lai vieglas smiltis!), bet no mammas stāstiem zinu, ka viņas brālim bija iespēja doties līdzi mīļotajai uz Krieviju, bet māte pierunāja palikt - sak, kam tev tādu! Un pie tam vēl nav latviete! A kas zin... ja būtu aizbraucis, iespējams, vēl tagad būtu dzīvs.
Ja cilvēks nesaprot un nekādas sarunas nepalīdz risināt situāciju, tad ir naivi ticēt, ka kaut kas mainīsies. Ja kontrolē 23 gados, tad kontrolēs arī 33 un 43 gados, utt., utjp. Es pārvāktos uz karstām pēdām un, ja godīgi, man pat būtu vienalga par to, kādi skandāli sekotu, jo pienāk laiks, kad katram cilvēkam sākas sava dzīve.
185
