Sveikas!:-)
Mamma kā cilvēks man super, bet - gribās kaut kā attālināties. Pati studēju, strādāju, bet māja liela, dārzs arī, tāpēc dzīvoju joprojām pie viņas. Tas jau nebūtu nekas, saprotu, ka tas ir abpusēji izdevīgi. Bet ļoti traucē mūžiga kontrole ar tekstu "Bet normālās ģimenēs taču tā dara", "Normālās ģimenēs cilvēki runājas savā starpā". Nevaru no mājas iziet uz 2 stundām, nepaziņojot kur esmu, ar ko esmu un kāpēc es ar tiem cilvēkiem tiekos (draugiem). Ja nepastāstu, viņa uzreiz apvainojas, ka man esot nospļauties par ģimeni, sākas kaut kādas šantāžas "nu labi, tad tu vēl man redzēsi, lai tā būtu, uzskati, ka mātes tev vairs nav". Skatos uz vienaudžiem, cilvēki dzīvo savas dzīves, precās, dzemdē, ceļo un nu stipri šaubos, ka atskaitas savām mātēm, ka jāaizbrauc uz veikalu pēc tamponiem. Un es taču runājos ar viņu, pietiekami bieži ir ģimenes pasākumi. Bet nu cik var? Izturēt vairs nevaru, ka visur tikai mamma, ģimene, telefona zvani no mammas. Te gan jāpiebilst, ka viņai un viņas mātei attiecības tādas pašas, sazvanās vismaz 2 reizes dienā.
Tiešām vienīgā izeja ir pārvākties vai ir iespējams novilkt kādas robežas arī tāpat?(t)
185
