Esi dzirdējusi teicienu, ka aiz katra lieliska vīrieša stāv viņa sieviete? Manuprāt, sava taisnība tur ir noteikti. Tāpēc es izslēgtu dzimuma vainošanu
Sava taisnība, tur, protams, ir. Bet tas ir attiecināms uz profesionālo darbību, teiksim, kad vīrietis ir nolēmis kļūt par politiķi. Tas prasa ļoti daudz laika, darba un daudz ko citu. Sieva tad ir tā, kas atvieglo ikdienu un nodrošina visu iespējamo atbalstu. Diemžēl, tas nav attiecināms uz ģimeni. Ja vīrietis nav ģimenisks (Un mums ir masa ar tādiem, kas nav, kam no domas vien zosāda metas), tad sieviete tur var izstiepties un maksimums, ko panākt, ka vīrietis paliek pie viņas un bērna. Mums katram trešajam bērnam ir tikai mamma. Vai tiešām tikai sievietes vaina?
un tomēr pastāvēšu uz viedokli, ka pie vainas ir esošā kapitālisma sistēma, ka cilvēks laimi mēra naudas vienībās. Cilvēks VISU mēra naudas vienībās. UN, kad TU kaut ko sāc mērīt- tad vienmēr ir par maz. Tai pat laikā- tiek sludināts, ka cilvēku nevar izmērīt naudas vienībās, kas arī ir muļķības, bet nu.. ar tad nu sekojoši- neviens neaizraujās ar jaunu cilvēku radīšanu.
Labrīīt! Mosties! Ir 21gs. Vairs nav tie laiki, kad vīrietis iegāja mežā, noķēra tur klejojošo mamutu un ģimene alā to ēda.
Protams, var sapņot par utopisko vidi, kad atkal būs iespēja tā iet un sadabūt ko vari dabūt, bet tā nemaz tik utopiska nav, starp citu. Visi likumi, normas, tā pati nauda, tas viss ir ieviests tāpēc, lai būtu kaut cik taisnīgi, nevis Tu iesēj pie savas alas burkānus, es atnāku un paņemu, jo uzskatu, ka mans.
Naudu no jaunu cilvēku radīšanas atdalīt nevar. Kad tas jaunais cilvēciņš piedzimst, viņam tāpat kaut kas vairāk vai mazāk ir nepieciešams. Viņš ēd, viņš guļ, viņš smērē drēbes, viņš grib ar kaut ko rotaļāties, kaut kā viņš ir jātransportē (Jā, es zinu, ka var nest uz rokām, bet cik tālu tā aiznesīsi?) un tas tikai zīdaiņa vecumā. Bērnudārzniekam vajag vēl vairāk, skolniekam vēl. Un kur to visu ņemt? Protams, var piekopt FB populāro praksi "Māmiņai 4 bērni, gaida piekto, palīdziet, ziedojiet, viņai nav nekā!", taču atbildīgi vecāki to nekad nepieļaus.
Tepat Cosmo ir bijušas pusaudzes, kas lūdz ziedot viņām kādas smukas drēbes, jo vecāki tās atļauties nevar, bet skolā viņas tiek par to apceltas un tāpēc ir nelaimīgas. Mazāki bērni mērās ar rotaļlietām, kas nu kuram ir - tā ir bijis visos laikos. Un, kam nekā nav - tas apceltais.
Nu tad ko? Radīsim cilvēku, zinot, ka viņam bērnība būs murgs, jo vecāki nolēma radīt cilvēku, bet nepadomāja par to, kādu nākotni šim cilvēkam var piedāvāt? Šodienas ekonomiskajos apstākļos vien retais ir pārliecināts, ka viņam pašam būs ko rīt ēst un nepaliks bez jumta virs galvas dēļ nesamaksātiem rēķiniem.
Ir jābūt sakārtotākai ekonomikai, lai būtu dzimstības pieaugums, turklāt es negribu to attiecināt uz pabalstiem. Tie pabalsti, kas rēķināti pēc šā brīža aktuālā piemēra, būtu pat ļoti ok, ja māmiņas pirms tam būtu strādājušas labāk apmaksātu darbu, bet ar tādām darba vietām, kur lielas algas ir oficiāli, mums ir pašvaki.