Par to kura vietā labāk būt ja ir krīzes situāija, kā Alexxas minētajā gadījumā ka pati ir reanimācijā un bērns intensīvajā. Jā, mātei ir sāpes, viņa tiek fiziski nomocīta, bet tajā pašā laikā ja pēc tam ir bezsamaņā tad uz mirkli vismaz ir miers, bet vīrs viss drīāk sēž nagu nograuzis, sirmus matus ieguvis jo viņš zina visu kopstātu ko jaunā māte nezina. Gribi vai negribi, pietiekami ilgi sēžot tā un gaidot beigās jau sāksi bēres plānot galvā.
Es labāk būtu mātes vietā, lai cik fiziskai sāpīgi nebūtu tomēr tur nu ir divas versijas, izdzīvosi vai mirsi, ja izdzīvosi tad viss labi ja protams arī ar bērnu viss būs labi, ja mirsi, tad nu tu vienkārši būsi mirusi,tu vairs neko nejutīsi un viss.
Vīrietim nedod dievs vienā vakarā būtu jāzaudē gadiem lolotā un mīlētā sieva un viņu kopējais bērns, vot tas pēc tam cilvēku ne var tik novest sērās uz gadu, bet gan uz mūžu. Ja vel bērns izdzīvo tad atkopšanās prātā ir lielāka jo ienāk ainā nepieciešamība rūpēties par mazuli kuru mana nevar nolikt, tas tad arī palīdz atkopties un dzīvot tālāk.
Būt vīrieša vietā būs vieglāk ja viss beigsies labi, ja nē, tad arī vīrieša vietā esot nebūs vieglāk, jo tās būs sāpes kuras ārsti nevarēs sadakterēt.