prognozēju, ka otrā raidījuma pāris desmito kāzu gadadienu kopā nesagaidīs. Vispār labs veids, kā skatīties un mācīties, kā labāk nedarīt. Sieva nav redzējusi vīru piecas dienas, bet tikai ap bērniem čubinās, pie galda visu laiku ar vīru pret muguru sēž, publiski raidījuma noslēgumā turpina zāģēt un pārmest ar tādiem tekstiem kā "es gribēju, lai tu iekāp manās kurpēs, lai tu zini, kā es jūtos", visur tikai viņas taisnība un viņa slikti jutusies. Es piekrītu vīram, ka daudz ko varēja nedarīt - ne jau katru dienu nomazgātas grīdas vīrietis novērtēs un ir svarīgas ģimenes un pāra tuvībai. Sievietes ļoti bieži ar šo grēko - sajauc prioritātes un pirmajā vietā liek sterilu tīrību nevis attiecību siltumu un vieglumu. Ikviens vīrietis novērtēs, ja sieva, viņam pārnākot mājās, viņu apskaus un sabučos, un teiks "piedod, māja nav kārtīga, bet es drīz satīrīšu, es vienkārši ļoti ilgojos pēc tevis!". Nav brīnums, ka vīrietis neko negrib darīt - jo noteikti jūtas neievērots, atstumts malā. Un ko dod jāšana, baseini utt, ja ģimene pat brīvdienas nepavada kopā? Lai arī pirmā raidījuma ģimene bija nabadzīgāka pēc skata, sirdssiltuma tur bija daudz vairāk, un, šķiet, abi arī mācējuši novērtēt un gūt mācību no raidījuma, atšķirībā no šiem, kuri kā bija, tā arī palika katrs pie savas taisnības, otrā vispār neieklausoties un neiejūtoties.
77
