Man kilogrami nekritās, kad meloju pati sev ar atrunu - es jau daudz neēdu, nevar jau sev visu aizliegt, neizskatos jau tik traki, vēl jau ir laiks utt. Tās bija manas lamatas.
Kad svars bija stabili 70 kg (uz 1,8m) un virsū vairs līda tikai vienas bikses, kā arī love handles bija uzauguši kā pufīga baltmaize, tad ātri galvā pārorientējās prioritātes un mērķi. Sāku ar joku dienu 1. aprīli.
Jāsaka, ka mana vājība ir saldumi dažnedažādos veidos, kā arī maltītes, kurās kalorijas neskaita. Tad nu ņēmu pie dziesmas visiedarbīgāko svara nomešanas rīku - kaloriju deficītu. No ēdienkartes bez žēlastības izslēdzu saldumus (un turos pie argumenta, ka paši viņi mājās neatnāks un man pie durvīm neklauvēs, tā ka man nedraud noraušanās :-D), baltmaizi un visa veida junk food, kā arī samazināju porciju lielumu. Visa māksla. Un svari ātri vien rādīja aizvien mazāk kilogramu dzīvsvara :D Ēdu veselīgāk, nebadojos, skatos līdzi uzturvielām, ja ļoooooti gribas, tad apēdu kādu bumbieri/banānu/apelsīnu, lai remdētu negausīgo vēlmi pēc saldā.
Visgrūtāk man iet ar emocionālo atkarību no ēdiena. Hesburger kuponu kaudzīte skumst plauktiņā :D Reizēm dzīve liekas tik pelēka bez labumiem. Bet es zinu, ko gribu un uz to ir jāiet.
Jau nedēļu svari rāda 64 kg. Un gribu vēl mazliet pieslīpēt svaru. Mēneša laikā esmu nometusi 6 kg. Ir starpība. Un tagad redzu, kāda ir atšķirība arī starp "es gribu darīt" un - "es daru". Sākums ir grūts, kaut gan nekas nebija liels jāizdara, tikai - jāēd mazāk.
Savu sākuma mērķi esmu sasniegusi. Tagad tikai sports jāpieslēdz un jānoslīpē esošais.
Paldies par motivāciju, meitenes! (l) Un veiksmi visām, kuras vēl ir procesā! ;-):-)