O, tā ir lieliska sajūta, kad ir kaut kādi zināmi vārdi, un tad sanāk būt vidē, kur lieto to valodu, kuru mācies - un pēkšņi izlasi/sadzirdi šos zināmos vārdus loģiskā teikumā, un gribas to atkārtot, jo lūk "salīmējās" kopā - ļoti forša sajūta :)
Atceros, kā es priecājos, kad vilciena vadītājs skaļrunī ziņoja, ka nebrauks tālāk, jo uz sliedēm ir cilvēks un gaidīs policiju un neatliekamo palīdzību, un vilciens kavēsies - priecājos, ka es sapratu, ko viņš teica. Visi cilvēki kā cilvēki turpināja lasīt avīzes, skatīties telefonos, lūkoties pa logu, a es kā lose pēkšņi smaidīju nereāli un priecājos :D Tādi mazie mirklīši sagādā tik lielu prieku - domāju, ka skolotājam divkārt lielu :)