Orgānu donēšana

Protams, lai ņem visu kas man ir,man pašai, kad nomiršu -nevajadzēs, bet citam tas var būt pēdējais glābiņš :)

Jā, un esmu jau sen uzrakstījusi iesniegumu, ka pēc nāves atdodu savus orgānus. Kāpēc? Tāpēc, ka man tie vairs nebūs vajadzīgi, bet kādam citam var izglābt dzīvību.

Gribēju prasīt, kur to var izdarīt, bet zemāk atradu atbildi uz savu jautājumu.
Es to vēlos izdarīt jau kopš pusaudžu vecuma, kad pirmoreiz izlasīju par tādu iespēju, tikai tad es to iesniegumu nevarēju vēl pildīt. Bet paldies par adresi, tagad noteikti to izdarīšu :)

Starp citu, jā, esmu par to domājusi. Mamma gan mani nesaprata. :-|:-D

Jā, man noteikti nebūtu iebildumi! Es pat saviem tuviniekiem esmu teikusi, ka ja, nu kas, es ar mieru.

Man tas šķiet pašsaprotami. 95% no mums gan nekad šādi lēmumi, paldies dievam, nebūs jāpieņem.

tomēr vairāk sliecos uz nē, nekā jā.
bet skaidrot kapēc būs grūti un ilgi, vairāk tāda kā pārliecība, nevis loģisks arguments.

jā, lai ņem visu, ko var likt lietā, man tāpat no viņiem vairs nekādas jēgas nebūtu :D

Mani uztrauc fakts, vai uzrakstot iesniegumu es neiekļūstu "sarakstiņā" un ar mani nenotiek kādas mākslīgi radītas situācijas, lai kāds, kam ir sakari un naudiņa, ātrāk tiek pie maniem orgāniem?

:D Ne tak. Turklāt ārsti kad glābj cilvēku nezin, vai viņš ir piekritis būt par donoru vai nē, tikai tad kad jau nav izdevies glābt, tikai tad par to sāk domāt. Tā ka nav tā ka ārsti jau zinot un tāpēc neglābj. Un vēl tas, ka ir ļoti reti, kad cilvēks tiešām pēc nāves arī ir derīgs orgānu donēšanai, parasti jau tomēr mirst veci cilvēki, kuri ir slimi un tādus orgānus diemžēl nevar donēt. Reālākie donori kā "smej" mediķu aprindās ir motociklisti-donorciklisti, jo tie ir jauni veseli vīrieši, kuri nokļūst avārijās savas pārgalvības dēļ.
Par tēmu, jā ziedotu.