Jā, redz, mūsdienās gavēnis nozīmē, ko diametrāli pretēju. Mēs domājam, no kā varētu atteikties, jo ikdienā vairāk vai mazāk krītam pārmērībās.
Bet šīm tradīcijām segums ir daudz dziļāks.
Senatnē sērsnu laikā gavēja gan tādēļ, ka resursi gāja uz beidgām (gaļa apēsta un graudi jātaupa sējai), gan tāpēc lai attīrītu sevi, gan fiziski, gan garīgi. Lai būtu vieta visam jaunajam. Gavēnis bija arī klusuma laiks. Kas ir tikai loģiski, jo gavējot spēka un enerģijas ir mazāk. Bet bija arī rituāla nozīme.
Arī pirms ziemas saulgriežiem senlatvieši ievēroja gavēni. Tas varētu aptuveni sakrist ar kristietības arventes laiku. Bet senlatviešiem gavēņa robežas nebija tik striktas. Pirms ziemas saulgriežiem gavēja galvenokārt tādēļ, ka nezināja, cik gara būs ziema.
Diemžēl ļoti daudzām tautām tradīcijas, kas bija pirms kristietības, orģināltrafīcijas ir praktiski izdzisušas, lai neteiktu, ka to nav.
Zinu, ka indiāņi arī gavēja aptuveni šajā laikā. Tam gan nevija saistības ar saulgriežiem. Viņi laiku tā nemērīja. Viņi dzīvoja pa apli, kur viens līdzeni pāriet otrā.