Man bija identisks gadījums, es biju tā, kura visu pārtrauca, jo pret otru cilvēku bija stipras jūtas, kamēr viņš man lika justies nevis kā iekārotai, gribētai sievietei, bet meitenei pēc izsaukuma - dēļ jūtām pati biju tā, kura pazemoja sevi un ikreiz, kad vien viņš padeva ziņu, uzvilku mugurā visseksīgāko kleitu un devos pie viņa. Labi, ka sapratu, ka tas ir jāizbeidz. Galvenokārt jau tāpēc, ka sapratu, ka padaru sevi par nožēlojamu, sevis necienošu sievieti. Principā man ne patīk, ne gribu nopietnas attiecības un šādu attiecību modeli (tikšanās reizi nedēļā, lai kopā labi pavadītu laiku) es mierīgi varētu piekopt visu dzīvi, taču ar noteikumu, ka otrs partneris ciena mani, neliekot man justies kā ekskorta meitenei.