man ir bijis gan labradors, gan tagad mājās dzīvo retrīvers (l)
abas šķirnes ļoti miermīlīgas un labsirdīgas. draugi visiem! (sargs tiešām nebūs neviens no šiem) es teiktu, retrīvers, ja tas vispār ir iespējams, ir pat vēl labsirdīgāks nekā labradors (mums labradors bija tāds kārtīgs vienpatis, bet retrīveram ļoti ļoti vajag kompāniju :-) )
labradors tiešām, piekrītu, ēda bez sāta. bet retrīveram gan ēdiens tik ļoti neinteresē.
spalva retrīveram ir ļoti maiga (daudz maigāka nekā labradoram), tā kā ja ir gaišas grīdas, tad šī spalva tik ļoti nebāžas acīs kā, piemēram, labradora spalvas.
divas lietas, kam tiešām jāpievērš uzmanība:
1. displāzija ir ļoti aktuāla problēma, un ne vienmēr tā tiek diagnosticēta pareizi. mūsu suņiem diemžēl abiem ir šāda problēma. tomēr ja seko līdzi ar speciālu barību un svaru, tad nav tik traki. lai gan, protams, uz vecumu šī problēma diemžēl aktualizēsies... turklāt abām šķirnēm ļoti patīk peldēt, bet suņus ar displāziju ir ļoti jāpiesargā, jo auksts ūdens var saasināt problēmu.
2. retrīveru nedrīkst atstāt ilgi vienu. ja esi pa dienu darbā, un suns ir mājās viens, ātri tas kļūs skumjš un depresīvs. iespējams, var rasties arī psiholoģiskas dabas problēmas... šim sunim izteikti vajag apkārt cilvēkus, kas viņu visu laiku glauda un slavē :-D
bet kopumā tie lieliski suņi, lieliski pakļaujas dresūrai un ja gribas draugu, nevis sargu, tad retrīvers (un arī labradors) ir izcila izvēle.
175
