Tev nekas nav kārtībā.. Tādas lietas galvā pašas nesakārtojās bez palīdzības :D varbūt vienīgi tās vairs netraucē, jo esi novērsies no reālās situācijas. un cik gan asaru viens tu sīkais perdel vari liet stūrī, reiz emocijas beidzās.. Tev baška ir slima, un te nu es nekļūdos :D
Ja esi iemācījies sadzīvot, noslēgties, smadzenes jau tev darbojās tā, lai tu pats sevi neiznīcini :D
varbūt tevi par vēlu labot. paturi prātā, tevi kā lielu cilvēku neviens pie ārsta nevilks, ne tas no malas labi izskatītos, ne būtu pareizi. Un ja tu neredzi iemeslu izstaigāt ārstus.. Tad esi pakaļā. ;D Tikai netaisi sūdus, ja kādu nīsti, atceries par mani pirmais, un tad arī tavs ceļš beigsies ;)
Nav kauna lieta iet pie ārstiem. Daudzām ģimenēm ir psihologi, kuri problēmas uzķer jau sākumā.
Mums Latvijā šāda prakse nav, tāpēc tādu duraku pilns. kuri sevi uzskata par ekspertiem, kuri cer 50 gados kļūt par diktatoriem, un kuriem viss ir lieliski zināms par sevi :D