Sveikas meitenes!
Varbūt kādai arī ir bijusi šāda situācija un var padalīties ar pieredzi?
Skolā patīk viens puisis. Viss jau būtu labi, bet viņš ir divus gadus jaunāks. Pati neatbalstīju, ja meitene pievērš uzmanību jaunākiem zēniem un kopā izklaidējās tādā kompānijā, bet nu tagad esmu pati neveiklā situācijā. Ikdienā ieraugu viņu un iedomājos, ka nekas nav un vienkārši paeju garām. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas tagad teiks, o jā, viņš man uzsmaidīja, tātad es viņam patīku. Es domāju, ka tā tiešām nav. Es pat īsti nezinu, vai tās ir simpātijas, vai vienkārši esmu kko galvā ieņēmusi :D Stundu starpbrīžos gribas izskriet no klases, ja nu gadījumā viņu satieku. Bet nu jā, esmu ļoti kautrīga un noteikti nevarētu pieiet pie viņa un uzsākt sarunu. Pašai jābeidz šogad vidusskola un viņš ir tikko iekāpis vidusskolā. Nezinu kā ir ar tiem viņa uzskatiem, bet gribas jau ticēt, ka ir reālists. :D
12
