Kāda ir Jūsu ikdiena, dzīve un sajūtas, ņemot vērā pasaulē notiekošo?

Pozitīvismu uztur harmonija mājās + ikdienas pozitīvie sīkumiņi.

Pa lielam, ja tā padomā, tad ikdienā apkārt ir ļoti daudz negācijas.
Tā kā es bieži visu laižu sev cauri, cenšos par tām mazāk domāt. Tāpēc daru savas ikdienišķās lietas, eju uz mērķiem..

Jā, pasaulē notiek trakas lietas, bet, kad tās tādas nav bijušas?

Mana ikdiena ir kā parasti, ceļos, gatavoju brokastis, dodos ikdienas gaitās, dodos uz skolu mācīties, strādāju, gatavojos bērna dzimšanai. Nu mana dzīve neapstājas pie tā, kā redz bija terorakts Parīzē, vai gadījums ar Ukrainu. Tā jau ikdienā ir daudz negatīvā, tāpēc mazāk domāju par to un spēju dzīvot dzīvi tālāk.

Man ir bail par nākotni.. Tas viss ir tikai laika jautājums :'-(

It kā baigā stresā neesmu, turpinu dzīvot kā iepriekš un viss ir kārtībā, bet brīžos, kad dzirdu kaut kādus lidaparātus vai dīvainas skaņas, sirēnas vai ko tādu, tad ieslēdzas tāds "kas tagad? mums arī uzbrūk?" režīms :D bet nu tas tā... vakar, kad biju viena mājās un ik pēc 5min kāds lidoja pāri mājai, bija tāda neomulīga sajūta (t)

Dzīvoju mierīgi, jo tāpat neko mans stress un bailes neietekmēs vai neizmainīs, neesmu visa pavēlniece, lai kaut ko ietekmētu.

Ja tiešām kaut kad būs, tad domāšu rīcību, pagaidām ceru, ka tuvākajā laikā mūs tas neskars, tāpēc baudu dzīvi kopā ar ģimeni un dzīvoju kā līdz šim ar domām par savu nākotni.

Cukurvāvere

protams, viss jau notiek uz apli. Tik man ir tāda naiva cerība, ka tas varētu būt pēc gadiem 200-300..

Agi
ooo, tie lidaparāti mani arī kaitina, es nevaru saprast, kur var tik daudz lidot, un ko viņi tai gaisā dara, jo, es, piemēram, nedzīvoju ne Rīgā, ne arī kur pie robežas.. Bet nu pa taisno arī Ādaži nav tālu..

Vienkārši vispār riebjas, ka visur tikai negatīvo, cilvēkus uzkurināt, utt.. Cenšos tā jau reti skatīties ziņas pa Tv, bet tā kā ikdienā daudz meklēju info pa netu, tad no negatīvām ziņām laikam neizbēgt..

Un manā rajonā tad traka paliktu mājās, ja bai'dītos no katra helīša trokšņa, kas pārlido pāri mājai, jo tā ir mana ikdiena, tik es parasti darbā un nedzirdu. Mājas esot jau tie amerikāņu helīši ir līdz riebumam. :D bet nu tā ir, ka nedzīvo tālu no lidostas.

Īpaši par to galvu nelauzu. Nav vērts tagad pus nakti domāt un negulēt par lietām ko tu ietekmēt nemaz nevari.

Pa lielam jau nekas nav mainījies ikdienā. Jā,es arī uzreiz sabīstos,ja dzirdu,ka kāds helikopters lido,draugs par mani smejas :D ir brīži,kad man uznāk tādas stulbas domas un bailes par to,kas notiek,kas notiksies,jo pašai šobrīd aug mazs dēliņš.
Bet nu esmu sieviete un tas jau normāli,ka kko stulbu domāju :D no sērijas "pati izdomā,pati apvainojās" :D

Nepatīk viss notiekošais, karadarbību neatbalstu, un nepatīk preses propaganda.
Diemžēl un reizē paldies Dievam, mūsu viedokli neviens neprasa. Karš tas ir bizness un lielvalstīm šis bizness ir izdevīgs :-(

Nu labi, ir vietas, kur lidmašīnas riņķo, jo tuvumā ir lidostas, lidlauki vai vienkārši maršruti tādi... bet ne jau pāri manai mājai :D piemēram, Imantā tas ir normāli un neizraisa nekādas emocijas ;)
Bet labi, ka neesmu vienīgā tāda, kas raustās no helīšiem un lidmašīnām :-D(t)

Bet tad domājiet otrādi - ja jau helīši lido, tad jajūtas drošāk, jo kāds mūs sargā un uzrauga. :D

Es raustos pat, ja kāds negaidīti uzrīko salūtu. Raujos augšā, jo liekas, ak viss - sākās.

A kā es varu zināt vai helītis sargā vai helītis terorists :D

Laikam esmu apmierinājusi savu PMS sindromu :-D
Un tagad ir daudz vieglāk, apzinoties, ka neesmu vienīgā, kas domā par tādām lietām, un sabīstas no gaisā lidojošiem objektiem :-D

Agī - tev nav jāzina, kas tur lido, galvenais, ko tu domā jeb jādomā to labāko. ;)

Nedomāju, ka tuvākajā nākotnē pastāv kādi reāli draudi Latvijai.
Krievijas ekonomika jau tā ir uz sabrukšanas robežas, nav līdzekļu vēl kādā trešā valstī uzsākt slēptu vai atklātu kara darbību. Kremlis un tā lokā esošie atzīst , ka Krimas ātra okupācija bija kļūda.
Pāris simti bēgļu situāciju briesmīgi nesaasinās. Tikai jāievieš stingrāki drošības pasākumi.
Ņemot vērā, ka atrados Parīzē gan teroraktu laikā, gan neilgi pēc tam- mana dzīve tika ietekmēta. Tikai savus paradumus, ceļošanas biežumu un plānus mainīt netaisos. Trauksmes sajūtas nekādas nav. Gaidu to brīdi,kad Eiropa nāks pie prāta un sapratīs, ka ar cik? 15-20 miljoniem musulmaņu vienā kontinentā sadzīvot nevar. Tad varbūt ieviesīs līdzīgas metodes kā ASV pēc Perlharboras attiecībā pret japāņiem.

To, ka kaut kas būs, es zināju jau sen. Mani, ja godīgi, tas nekā neietekmē. Nedomāju, ka ierauties stūrīti un klusi raudāt būtu pareizākā rīcība. Ne Parīze, Turcija un citas valstis, kur kaut kas notiek, nav manā varā to mainīt. Pati sevi sargāju.
Parunāju ar savu māsu, šī krīt panikā, ka karo un iznīcina cilvēku masas. Tas laikam no rakstura atkarīgs, cik katrs no ņem pie sirds.

Ikdienā nekas nav mainījies - taču sajūtas brīžiem ir tādas, kā ir. Par sevi man nav bail, ir bail par bērnu nākotni, par to, kādā pasaulē viņiem būs jādzīvo. Tomēr, ja tā paskatās no malas, ar mūsu pasaules augošo pārapdzīvotību, nevar gaidīt, ka dzīve uz Zemes kļūs arvien labāka - tieši otrādi. Un tā agresija, kas ir tagad, ir tikai viens no aspektiem.

Lai nu kā - mēs, mazie cilvēki, neko daudz ietekmēt tur nevaram, tāpēc nav jēgas stresot un pēc iespējas jāizbauda tas, kas mums ir dots. Lai nu kā Latvija galīgi nav tā sliktākā dzīvesvieta. :)

es esmu pārliecināta, ka mūs viss pagaidām neskar , līdz ar to es ne par ko neuztraucos , sāks skart sākšu domāt + cilvēki vienmēr uz pasaules kaut kur karo un kaut ko spridzina, pasaulē vienmēr būs kāda nācija kura gribēs savu valsti , būs kādi psihie kuri laidīs visu gaisā un būs Āfrikas trūkumcietēji ...
kur jūs redzat tos helihpterus un lidmašīnās ? vai nu es neesmu vērīga vai virs mana rajončika tās nelido :D

Vispār es domāju, ka mēs dzīvojam salīdzinoši ļoti mierīgā laikā , priekš mūsu valsts ... jopcik, mana omīte ir karu un Sibīriju redzējusi, nedomāju, ka man ir tiesības čīkstēt... Arī visādos citādos aspektos ,mēs esam daudz izdevīgākā pozīcijā nekā mūsu senči .... :)

Nav ko čīkstēt un jāturās kopā , tik vienkārši .....