Kā pārvarēt iekšējo trauksmi?

Un kas jums lika mainīties Mr. Penguin? Man arī šī šķiet ļoti, ļoti bērnišķīga rīcība.

Ļoti labi Tevi saprotu, sešus gadu ar šitādu nomocījos. Ikdienā viss ideāli, bet kā strīds vai kāda domstarpība, tā nerunāšana, ignorēšana.. dienām, nedēļām...

Priekš kam Tev tagad kaut kas jāizliekas un jāmēģina nerunāt un vēl pārmācīt, ja tu pati jau labi zini, ka nekas nemainīsies. Vai tad tikai Tev vajag šīs attiecības?
Ej prom, nopietni, 3 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai čalis saņemtos un iemācītos atvainoties.

saka, ka grib šķirties un tad es sāku runāt, kko glābt, izrunāt problēmas un tad viņš apmēram - nu labi, ja jau tu vēlies tomēr salīgt...

Vai nepastāv ne mazākā iespēja, ka viņš tiešām GRIB šķirties, bet nezin kā ?

Var spītēties, var uzmest lūpu muļķīgos strīdos, bet šitā darīt. Nē, nu es vienkārši nesaprotu, kā tā var.

Mans vīrs reaģē momentāli, tiklīdz man pat izmainās veids, kā atbildu ( strupāk, nemīļāk). Nē, viņš nebūs no tiem, kas uzreiz kliegs piedod, atvaino, bet viņa darbi liecina par to, ka viņam ļoti rūp, lai es būtu priecīga un laimīga.

Tāpēc, iesaku Tev tiešām no sirds apsvērt visus plusus un mīnusus, ko Tev sniedz šīs attiecības.. Vai tas viss ir to vērts? Vai arī Tev patīk šāds attiecību modelis?

Negrib, zinu to. Noteikti. Viņam vienkārši patīk būt kungam un karalim, ka es esmu tā, kas cenšas kaut ko glābt.

Nepatīk tāds modelis, noteikti. Kā teicu - mani viss apmierina, viņš dara mani laimīgu ikdienā, bet šādās reizēs un pēdējais strīds vispār lika visu apdomāt no citas puses... Es līdz šim nebiju satikusi cilvēku, kurš tik ļoti nspēj atzīt savu vainu un atvainoties par tiešām briesmīgu un pretīgu rīcību. Un vēl atļauties runāt pēc tam augstprātīgi, nevis asti kājstarpē iežmiedzis. Kā tā var? Man ir tāaaada vaians apziņa ja daru ko nepareizi, bet šeit.. Laikam jau nevarēšu tā visu mūžu dzīvot, zinot, ka man nodarīts pāri un piedot bez atvainošanās. viss.

Vai nepastāv ne mazākā iespēja, ka viņš tiešām GRIB šķirties, bet nezin kā ?

Man arī sāk izklausīties, ka viņš tā uzvedas, lai Tu vienreiz neizturētu un aizietu pati, nevis viņam būtu Tevi jāpamet un jābūt tam sliktajam (t)

Golden - privāta vēstuli

Nē, meitenes, viņa rīcībā ikdienā galīgi to nepierāda - kā teicu, viņš tiešām ir lielisks cilvēks un mīļotais vīrietis, kurš spēj izpildīt manas kaprīzes. Tikai strīdos tāds paliek. Viņš šādi izmanto to, lai nevajadzētu atvainoties. Un strādā jau ar! parasti jau es sāku runāt, risināt ko, tad nemaz nevajag atvainoties un iznācis, ka man vajag atvainoties. Tikai vēlāk kaut kad pasaka, ka nav bijusi taisnība un nav domājis neko no tā, ko teicis. Šoreiz tā nebūs - ja apteiks, ko tādu, lai staigā.

Par to šķiršanās piesaukšanu. Man arī gadās būt vainīgai kādā strīdā un bieži tas beidzas ar lekcijām no drauga puses. Jā, tajos gadījumos liekas - ja jau es tik slikta, tad šķiramies! Tas ir bēgšanas sindroms un ego, cilvēks apzinās ka ir vainīgs, jūtas pats slikts un varbut pat kaunās, bet ja vēl lasa lekciju, tad vispār negribas piekāpties. Es varu bieži atzīt savu vainu, bet ne strīda laikā. parasti pēc tam, pāris dienas apdomājoties. Pieļauju ka Golden draugs nevēlas šķirties, bet viņam negribas būt tam sliktajam un atzīt savas ķļūdas. tas vienmēr ir grūti.

Un vispār , varbūt ir vērts soreiz nevis lasīt lekciju par to kā tu jūties, bet uzdod jautājumus viņam, kas tiesi viņam liek Tevi tā pazemot un lietot tādu vārdu krājumu. Cilvēks sāks domāt par savu rīcibu un varbūt arī sapratīs, ka tā nav pareizi, bet to var tikai tad, ja viņš pats pie tā nonāk. varat ari apspriest vai vinaprāt , tā ir pareizi rīkoties. Varbūt cilvēks dzili nelaimīgs kādā savas dzīves punktā un to visu izliek uz savu partneri.

Atgādina manu bijušo. Ik dienā viss oki, mana ğimene viņu cienīja utt. Bet viņš arī strīdos mētājās ar vārdiem, teica, ka jāšķiras utt. Izmantoja un manipulēja ar to, ka man bija ļoti bail viņu pazaudēt. Un kļuva aizvien trakāk un biežāk- kā kaut kas nebija pa prātam, tā sākās. Biju jau iebaidīta, baidījos no kārtējā kašķa. Principā biju jauna un naiva, ka kaut ko tādu cietu. Vienreiz man piegriezās, savācu mantiņas un aizgāju. No sākuma klusums, pēcāk raudādams lūdzās, lai nāku atpakaļ, bet man jau bija kkāda barjera izveidojusies un izlēmu, ka nē. Un labi, la tā.

Uz tavām kaprīzēm viņš atbild ar klusumu. Un kas arī notiktu,ja jūs izšķirtos?

GOLDEN, kā tev ar fiziskajiem simptomiem? Pārgāja?

scarlett ļoti precīzi raksturoja viņu. Tieši tā arī ir. Pilnīgi šķiet, ka viņš diktējis, ko rakstīt :D
NordicBelle Pa lielam jā - joprojām trīcu ik pa laikam, kad iedomājos, tā elpu aizsit bailes, bet vemt negribas. Vnk iekšēji pārdzīvoju ļoti...

Man arī šķiet, cik var nervus bojāt - nevar taču baidīties no katra kašķa, kas būs!

Nu nezinu..
Izskatās, GOLDEN, tu dzīvo izdomātā pasakā!
Viss labi, viss burvīgi, viss skaisti..
Tas nav normāli! (t)

Mhmm, Golden, tiešām viss tik labi ar pārējām viņa rakstura īpašībām (ne tikai strīdos)?(t) Atminos, pavisam nesen vienā beztēmā ļoti pārdzīvoji, ka viņš viesu priekšā Tevi publiski kritizēja par ēst gatavošanas prasmēm(t)

Es laikam nekad nevareetu samierinaaties ar manis kritizeesanu citu cilveeku prieksaa.Tas ir kaut kas,ko es esmu izrunaajusi un pateikusi "treknu nee".Es to neatlauju ne tiem,kuri ir jaunaaki par mani,ne tiem kuri vecaaki.Ieteiktu tev izrunaat ar savu viirieti taa nopietni,kas tevi nomaac-katram cilveekam tas var buut kas cits,bet tas ir jaaizrunaa,citaadi tu sabojaasi savus nervus .savu dziivi.Nevar taa "akli noriit "pilniigi visu ,ko saka otrs!

Es īstenībā esmu tāda pati klusētāja kā tavs draugs,drausmas. :D

Zinu, ka bieži viņam pašam grūti - sēž, raud, grib apteikt piedod bet nespēj pārkāpt sev pāri. Es to nesaprotu, jo man tā nav, bet nu. Bet cik var pieņemt šo viņa īp[ašība, šoreiz bija apr traku.

Esmu bijusi tā, kas nevar atvainoties. Tiesa gan tas bija attiecību pirmajos gados.2 viss sāka mainīties un 3 jau nebija nekādu problēmu atvainoties un pārkāpt sev pāri. Tadgad jau 8 gadi apkārt. Lai šo mainītu, ir jāstrādā abiem, ir jārunā un daudz. Tev jāstāsta, kā tu jūties, ko tas tev mainītu, ja tev atvainotos, ko tu sagaidi no viņa utt, tev jājautā, kāpēc viņš tāds ir, kā viņš jūtas. Jāvelk vārdi un sajūtas ārā gluži kā ar spīlēm, jo citādāk otram grūti sākt kaut ko stātīt par savām sajūtām. Bet otram ir jāmaina sevi, tas ir grūti, bet ir izdarāms. Jācenšas atbildēt uz visiem jautājumiem, jāanalizē, kāpēc nevar pateikt piedod, jārunā, jāstāsta par savām izjūtām.
No savas pieredzes saku, ka nenākas viegli, bet, ja attiecības ir svarīgas tad viss ir izdarāms. Jāveido kaut kāda sava sistēma kā strīdēties. Sākumā mums bija grāmatiņa, kur sarakstījāmies, jo runāt par savām izjūtām mani bija grūti, bet rakstīt ir viegli. Tas palīdzēja.

Pūles jāpieliek abiem. Un tev bišķiņ vairāk, lai iedrošinātu savu vīrieti runāt, atzīt kļūdas un pateikt piedod.

paulalala viss jau ir kā tu saki un es arī viņam ilgi un dikti skaidroju, be t viņu tas vēl vairāk sadusmojot, ka lasu lekciju

Tev nav jālasa lekcija, bet jāuzdod jatājumi, kāpēc viņam grūti atvainoties, jābūt klāt, kad viņš dara pāri pats sev ar savu nevarēšu pateikt piedod.

Un tā klusēšana ne pie kā laba nenovedīs, tas nav risinājums. Klusētājiem - egoistiem, kāds ir tavs draugs, tas tīri labi iet pie sirds, un baigi dzīvot netraucē. Beigās tev sāpēs vēl vairāk.

Tā kā sāciet ar izrunāšanos.
Atkārtošos vēlreiz, runājiet par savām nesaskaņām un runājiet daudz. Ja nevar izrunāt, sāciet kaut kā citādāk, beigās jau aizies.

Man jau šķiet, ka par to ir tik daudz runāts.. Visu laiku , es reizēm redzu, ka vins sēž, pārdzīvo, es tikai atgādinu - runā ar mani, es piedošu tev, viss ir kārtība, es neturu ļaunu prātu utml , jo vins pilnigi reizēm mutuļo no tā kā nespēj atvainoties l. Un vienmēr es runāju , aicinu salīgt , ļauju neatvainoties. Bet te ir citādāk - vai tiešām ja mani nosauc tādos trisstavigos vārdos man vel runāt un aicināt uz kaut ko ? Tiesam pats nevar saprast, ka ir pilnīgi visu salaidis dimbā? Man vairs nav spēka but tai, kurai rūp - ir taču jāmāk atbildēt par savu rīcību. Bet vins sēž un pat nedomā atvainoties - pat ar rīcību neparāda vainas apzinu . Jūtu cik loti tas mani nogalina jūtas un mīlestību .. Jūtos nenovērtēta un nemīlēta. Kā tu tiki galā ar sevi Selene ? Kā Tabs draugs trvi mainīja?

Un par visu citu.. Mums katram ir niķi un stiķi un pārējos esmu pieņēmusi , lai sadzīvotu- ir lietas , kas sāpina , bet nu mani ikdienā viss apmierina, bez visa šī vins ie vīrietis , kuru vēlos par vīru un bērnu tēvu. Šāda rīcība gan liek pārdomāt vai tomer vēlos .. Jau tagad esmu notas pārgurusi , kur nu vel ja vins taa visu laiku darīs ..

Šajās attiecībās ir slikts emocionālais klimats, nu nevar sieviete dzīvot bailēs un panikā no strīda ar vīrieti, jo "tad viņš var aiziet." Neviens nevar tā tevi kontrolēt un valdīt pār tavām emocijām un prātu, tev jābūt pašpietiekamai (psiholoģiski) un jānosaka, ko tu atļauj savā dzīvē un ko nē. Un, kad tas tiek pārkāpts, attiecīgi reaģēt, lai tā neatkārtojas. Man liekas, ka galvenā problēma ir tā, ka tu esi atkarīga no viņa, tāpēc esi gatava paciest jebkādu izturēšanos.