Kā pārvarēt iekšējo trauksmi?

 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Sveikas dāmas! Kamēr dažās diskusijās notiek aktīva cīņa ar troļļiem, man te cīņa ar sevi. Meitenes, kā jūs pārvarat iekšējo trauksi?
Situācija tāda, ka vakar nopietni draugs nodarīja pāri (ne jau fiziski), sarunāja visādas nejaucības un nu ļoti sāpīgi vienvārdsakot. Bet viņš man spītīgs, zinu, ka neatvainosies, pat ja ieroci viņam pie galvas turēšu, tādēļ tagad tā dzīvosim droši vien - parasti es neizturu, un pat ja viņš vainīgs, sāku runāt, censties kaut ko labot, taču šoreiz viņš pārkāpa robežu, kā sarunāties ar savu mīļoto cilvēku. Un esmu izlēmusi beidzot noslāpēt nīkuli sevī un turēties pretī kārdinājumam salabt un dzīvot saticīgi. Reāli viņš nedrīkst tikt cauri sveikā ar savu rīcību.
Vakar viss bija kārtībā, izlēmu, ka neiešu nu pinkšķēt - iededzināju sveces, attaisīju aukstu šampanieti un stundu pavadīju vannā, atpūtos, relaksējos un jutos patīkami nogurusi. Gāju gulēt -atkal visas emocijas pa gaisu, grūti, kad viņš neguļ blakus un nesamīļo. Beigās iedzēru nervu zāles un kaut kā aizmigu, tāpat naktī simtreiz mostoties.
Šodien vispār trauksme tāda iekšēji, ka VISU laiku trīcu, slikta dūša, sāp vēders, nu vispār jūtos nekāda. Bailes par to, kas būs, kas notiks.. Galvenais, ka viņš rīkojas nepareizi, bet ciešu es! Nezinu, apbrīnoju tās dāmas, kuras māk strīdēties dienām, pat nedēļām, un pārmācīt vīriešus.
Kā jūs tiekat galā ar iekšējo trauksmi? Kā tiekat galā ar aizvainojumiem, kā liekat jūsu vīriem/draugiem saprast, ka viņi ir pārkāpuši kādu robežu?
25.11.2015 09:51 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Paldies meitenes par ieteikumiem! iedzēru nervu zālītes un kaut cik nomierinājos.. Pagaidām. Laikam tiešām kā būs tā būs - piekrītu, ka ir muļķīgi vienpusīgi kaut ko risināt. Es zinu, ka viņš mīl mani, bet nav gatavs upurēt savu ego manis dēļ. Tagad tikai atliek gaidīt, kādu lēmumu pieņems tomēr. Lai gan nezinu... Attiecībās ir pārāk sarežģītas.
25.11.2015 12:18 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Man šis viss vairāk atgādina psiholoģisku vardarbību..
25.11.2015 12:29 |
 
Reitings 883
Reģ: 29.01.2009
Pirmkārt jau autorei jābeidz domāt vīrieša vietā un jārīkojas, kā labāk pašai. Mīlestiba ir viens, bet mīlestība pret sevi ir pats galvenais. Ja sieviete sevi gana mīl, viņa nepieļaus tādu attieksmi, nevis vēl baidīsies zaudēt pāri darītāju. Robeža ir jānovelk, bet ne jau lai pārmācītu.
25.11.2015 12:46 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Un kā tad lai pārvar to ņuņņas sindromu? Kā lai savāc to čemodānu, ja roka vienkārši neceļas to darīt? Kā pastāvēt par sevi? Es nezinu, man riebjas sievietes, kuras pieļauj, ka vīrietis dara pāri, bet pati sāku tāda būt.
VIsādi citādi mums viss ir deāli - izpilda mans iegribas, ir mīļš, gādīgs, bet kā tik kāds strīds, uzreiz jāsāk krist panikā, vai tik viņš neizlemj šķirties. Kas tas par sviestu, ir taču jāmāk strīdēties un tikt galā ar atšķirīgiem viedokļiem!
25.11.2015 12:56 |
 
Reitings 883
Reģ: 29.01.2009
GOLDEN
Nevajag uzreiz vākt čemodānus, ja neesi gatava šķirties. Bet jāmēģina izrunāties, mierīgi jāizstāsta vīrietim kā jūties. Jo strīdā parasti piedalās divi un abi ir visnotaļ pie vainas. vari atzīt savas kļūdas un rādīt viņam ar to piemēru. Bet ja viņam savs pašlepums ir svarīgāks par attiecībām, tad ir bēdīgi.
25.11.2015 13:01 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Es arī vispirms pajautātu, vai vēlas šķirties.. Paskaidro, ka šī situācija Tev nav pieņemama.. un, ja viņš nespēj izdarīt minimumu, lai atrisinātu kopīgu problēmu.. tad kāda vēlna pēc viņam ir nepieciešama dāma?

Ja puisis pauž, ka viņa pēc var arī iet prom.. nu tad tā ir zaļā gaisma. Vismaz būs uzlikti punktiņi uz i pirms čemodāna krāmēšanas :)
25.11.2015 13:04 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Jā, bet meitenes, saprotiet, kā lai uzsāk sarunu peč aizvainojumiem?
Viss beidzās ar to, ka viņš mani nosauca ļoti rupjos vārdos. Kopš tā brīža lusēju. Ko man pēkšņi jautāt - aj nu aj, izrunājamies, tā mani saukt nedrīkst. Te vīrietim ir jāsaprot pašam, ka tā darīt vienkārši NEDRĪKST. Ja būtu strīds es saprotu - es pat nedomājot teiktu, ka izrunājamies, atzīstam kļūdas, kas un kā, bet te jau cita situācija. Un es zinu, ka ja es sākšu runāt primā, viņam būs skaidrs, ka man rūp, ka es tulīt sākšu censties visu vērst par labu un viņam iekšēja uzvara, ka bez piepūles ir ticis cauri sveikā. Ja jautāšu, vai neplāno atvainoties, teiks nē. Te vienīgais variants, ko redzu es, ir gaidīt un klusēt - skatīties, ko viņš pats izlems pēc šādas rīcības. Un cik ilgi domā tā dzīvot, nesaprotot, ka nodarījis man pāri. Varbūt man tieši vajag redzēt u natvērt acis, lai uzzinātu, ka viņam tiešām vienalga par savu rīcību. Es negrobu kaŗtējo reizi būt runātāja, tā kas iesāk un cenšas ko glābt. Cik var...
25.11.2015 13:13 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Te vīrietim ir jāsaprot pašam, ka tā darīt vienkārši NEDRĪKST

Protams, ka jāsaprot.. bet ja saprastu, gan jau nekad šos vārdus nebūtu dzirdejusi.. vai arī sekotu atvainošanās.
Pieaudzis vīrietis 2. pusei nav jāaudzina vai jāpārmāca.. manuprāt.

Ja esi ieinteresēta, lai šī situācija atrisinātos cilvēki, tomēr ir jārunā... Tev pat nav ļoti jācenšas.. vienkārši uzdod viņam jautājumus (Tev tādu visticamāk ir daudz), ieklausies to atbildēs un izdari secinājumus...
25.11.2015 13:19 |
 
Reitings 3903
Reģ: 03.03.2015
GOLDEN tad tev nekas cits neatliek kā audzēt biezu ādu un nepadoties. Vot klusē, klusē dienu, divas, nedēļu vai mēnesi. Klusē, cik nepieciešams. Tici man, otra klusēšanu ir grūti izturēt. Toties tu liksi saprast, ka tu viņa pretīgos vārdus esi ņēmusi nopietni. Puisis paklusēs, nepanāks tavu pielabināšanos, paklusēs vēl un tad sāks domāt. Lieku uz maksimums nedēļu, kad viņš tev atvainosies.
25.11.2015 13:20 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Klusēšana ir ok, ja pats to var izturēt... šajā situācijā ķermenis jau sācis reaģēt uz stresu.. lai pāraudzinātu(vai tas ir vajadzīgs?) pieaugušu vīrieti, manuprāt, nav jāmokās nedēļu vēdersāpēs ar nelabu dūšu bonusā :(
25.11.2015 13:23 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Tad raksti e-pastu vai facebook. :D

Visu izstāsti no sava redzējuma un tad gaidi atbildi no vīrieša, ja neko nepasāks, tad vai tiešām jābendē savi nervi attiecībās, kur otram savs ego būs svarīgāks, jo ja ir domas par kopīgu nākotni, tad vīrietis savu ego aplauzīs, ja nav gatavs uz to, tad tu visu laiku būsi lupata, strīdos neko nepanaksi, jo klusēsi un tava iekšējā spriede un stress tevi sagraus. Labi tāpat tas nav.
25.11.2015 13:27 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Bija domāts iekšējā spriedze ne spriede. :D
25.11.2015 13:28 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Tak neatvainosies viņš. Kādā brīdī sāks runāt tā itkā nekas nav bijis un beigās apbižosies, ka autore nerunā un nepiedod viņam. Atkal dzirdēs rupjības un atkal varēs raudāt spilvenā. Beigās pati pielīdīs, lai visu saglābtu, jo galvenais jau dzīvē ir tas, lai džeks nepasūta d*
Bet tāda tām lupatām dzīve - izmato viņas pēc pilnas programmas.
25.11.2015 14:02 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Liliii starp citu, tā parasti ir, ka sastrīdamies, un es kaut ko rakstu viņam sms vai FB, lai uzrakstītu savas sajūtas. Viņš pats teicis, ka nekad nelasa, jo nepatīk garie penteri, tie nekad "nebeidzoties" Un viņam apnīk lasīt. Lūk tā izgāžas tie mēģinājumi!
Tagad tā rakstot izklausās viņš pēc monstra.. Ikdienā tā nav, jauks un mīlošs vīrietis, kurš būtu labs tēvs, taču šajās situācijās, Selīna aprakstīja situāciju, kāda noteikti varētu būt.
Bet es riskēšu un klusēšu tik ilgi, cik vajadzēs. Esmu to apņēmusies darīt šoreiz pa nopietni. Pietiek rādīt savu vājumu, darīšu secinājumus pēc tā, kā viņš spēs izturēt kā klusēju.Bet nu jā - ar ķermeņa nelabumu un galvas reiboņiem jārēķinās gan... :(
25.11.2015 14:12 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Tad sacel mājās traci un miers, pasaki visu sejā, kaut vai psiho un ārdies, bet ja tevi nomāc paturēšana sevī, tad tas labi nebeigsies, iedzīvosies nopietnās veselības problēmās. ja bail no pamešanas, tad labāk nekas nekļūs, jo viņš zina, ka var nemainīties, jo tu nekur neliksies.
25.11.2015 14:19 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Un ko tu darīsi, ja viņš neko nedarīs? Cik ilgi būs tev klusēšanas periods? Nedēļu, divas? Pēc tam ko?
Pirms kko tādu uzsāc, izdomā ko darīsi visās iespējamās situācijās.
Un jā, izklausās viņš pēc pilnīga pofigista. Lasīt negrib, dzirdēt negrib.. viss pofig.
Piedod, bet atceroties to vecāku diskusiju.. jā, ir traki laikam dzīvot, ka neviena cita dzīvē nav, nav kur iet, nav ar ko parunāt, jo ir tikai draugs ar kuru vienmēr itkā iet visiem pretī kā komanda.. tikai diez vai jūs esat komanda un diez vai jums kam vispār bija jāiet virsū. Mazvērtības kompleksi un vecāku nemīlestība, tas arī viss. Satikās divi līdzīgie un izlēma, ka nu tik būs komanda, nu tik būs spēks.. beigās tomēr ieaudzinātie niķi spiežas ārā un čiks vien no tā sanāk. Viss tas pats, kas visu dzīvi..
25.11.2015 14:22 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Viņš pats teicis, ka nekad nelasa, jo nepatīk garie penteri, tie nekad "nebeidzoties" Un viņam apnīk lasīt.

Kā tā var pateikt "apnīk lasīt"? Ja gribēs risināt situāciju, nevis skatīties, kā Tu aizej, tad sāks lasīt...varbūt ne uzreiz, bet pēc klusuma nedēļas, sāks lasīt un kā vēl lasīs, ja esi viņam dārga, jo pati teici, ka esi pārliecināta, ka viņš mīl tevi...ja nelasīs, tad ne, viss tāpat būs skaidrs bez liekiem komentāriem, varēsi mierīgi aiziet ;)
25.11.2015 14:27 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Pirmkart parstaj baidities. lai ari tev skiet, ak tu to tagad neizradi, bet otrs to zin, ka tev bail. Gan par iespejamo skirsanos, gan visu citu. Un vins ar to manipulee. Tici man, to jut. Pietiek ar vienu reizi lai otram maaciba rokaa.

es tava vieta vispar uzliktu pilnigu ignoru vinam. nee, nesi kaskiga, neruna draudiga tonii ja ko prasa, vienkarsi esi vienaldziga. ja tev pajautaa, kur noliktas atslegas, piemeram, vesa toni atbildi un viss. Tev nav jabut lecigai, jabola acis vai grutsirdigi janopusas, esi neitraala.

Man skiet ja otrs ko nozime, ciolveks aizdomasies kaa ta var but, ak tev ir vienalga, nulle emociju. Ja vinam tu ko nozimee, vins saks darboties. tas var nenotikt pec dienas, nedelas, divaam, bet ja busi no sirds svariga, vins saks domat un darit kas jadara. Es to saku no pieredzees. ja nee, es nezinu, neredzu tadam attiecibam ilgtermina jegu. Sabojati nervi un kajslaikis virietim. Ja atkal pielabinasies, tici man, atpakalcela nebus, bus tikai sliktak.
25.11.2015 14:30 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Beibe.Marta - cik ilgi gaidīt? Nopietni divas nedēļas nesarunāties? Pieaugušiem cilvēkiem, kuri itkā viens otru mīl? Varbūt mēnesi nerunāt? Nākt mājās un darīt savas lietas? Brīvdienās nerunāt un nekur nedoties? Ziemassvētkus arī dzīvoklī pavadīt katram pie sava galda? Un, ja nu nenāk pat līdz februārim?
Jums tiešām tas liekas normāli?:-O
25.11.2015 14:33 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Jā, ir bijušas reizes, kad draudu kaut kur braukt - bez maz vai priecīgs,jā, brauc kur gribi, dari ko gribi, pat neinteresē viņu īsti. Tā nu nekur neaizbraucu un sēžu
Nu bet pagaidi. Ja tu saki kautko daraam, tad dari. Un gan jau ta esi rikojusies ntas reizes, vins tacu zin, ka nekur neaizbrauksi vai ja aizbrauksi, tapat zvanisi, rakstisi un visticamak sedesi pie mamams/draudzenes un driz vien atvilksies majas.

Saproti, tu pati esi vinam paradijusi savu darbibas principu un pecak ir loti gruti mainit so prieksstatu. Bet to var darit tikai reali rikojoties.

Ari amns ieprieksejais partneris reiz jmani dzeruma nolamaja. Piedevu, aizmirsu. Atkartojas, otru un treso reiz. Ceturtaja ta arii pateicu ja tagad neatvainosies, ees eju prom uz neatgriesanos. Vins veel atlavas sminet, lai eju. Aizgaju ar. Piecas dienas bija klusums, pecak saka meklet, ludzas uz celiem piedosanu, pat raudaja. Un es ari uzreiz neizkusu ka sviestins. Nekas tads vairs nekad neatkartojaas.
25.11.2015 14:35 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!