Kā pārvarēt iekšējo trauksmi?

 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Sveikas dāmas! Kamēr dažās diskusijās notiek aktīva cīņa ar troļļiem, man te cīņa ar sevi. Meitenes, kā jūs pārvarat iekšējo trauksi?
Situācija tāda, ka vakar nopietni draugs nodarīja pāri (ne jau fiziski), sarunāja visādas nejaucības un nu ļoti sāpīgi vienvārdsakot. Bet viņš man spītīgs, zinu, ka neatvainosies, pat ja ieroci viņam pie galvas turēšu, tādēļ tagad tā dzīvosim droši vien - parasti es neizturu, un pat ja viņš vainīgs, sāku runāt, censties kaut ko labot, taču šoreiz viņš pārkāpa robežu, kā sarunāties ar savu mīļoto cilvēku. Un esmu izlēmusi beidzot noslāpēt nīkuli sevī un turēties pretī kārdinājumam salabt un dzīvot saticīgi. Reāli viņš nedrīkst tikt cauri sveikā ar savu rīcību.
Vakar viss bija kārtībā, izlēmu, ka neiešu nu pinkšķēt - iededzināju sveces, attaisīju aukstu šampanieti un stundu pavadīju vannā, atpūtos, relaksējos un jutos patīkami nogurusi. Gāju gulēt -atkal visas emocijas pa gaisu, grūti, kad viņš neguļ blakus un nesamīļo. Beigās iedzēru nervu zāles un kaut kā aizmigu, tāpat naktī simtreiz mostoties.
Šodien vispār trauksme tāda iekšēji, ka VISU laiku trīcu, slikta dūša, sāp vēders, nu vispār jūtos nekāda. Bailes par to, kas būs, kas notiks.. Galvenais, ka viņš rīkojas nepareizi, bet ciešu es! Nezinu, apbrīnoju tās dāmas, kuras māk strīdēties dienām, pat nedēļām, un pārmācīt vīriešus.
Kā jūs tiekat galā ar iekšējo trauksmi? Kā tiekat galā ar aizvainojumiem, kā liekat jūsu vīriem/draugiem saprast, ka viņi ir pārkāpuši kādu robežu?
25.11.2015 09:51 |
 
10 gadi
Reitings 1925
Reģ: 02.07.2009
Es 1:1 saprotu to, kā jūties. Mans puisis strīdos dara tieši tāpat - pieceļas un aiziet, vai paliek, ielien kaut kur stūrī, zem segas un vispār nerunā. Un tad nu es stundām varu luncināties viņam apkārt un lūgt piedošanu visos iespējamos un neiespējamos veidos, jo man šāda klusēšana un emocionālais terors arī uzdzen lielu trauksmi. Es gan domāju, ka man tas ir tāpēc, ka attiecību sākumā viņš man bieži draudēja, ka kaut ko sev izdarīs. Ir bijis, kad mēs ar viņa mammu skrien un viņu meklējam, kliedzam, saucam, bet izrādās, viņš neiejūtīgi sēž mājas galā un gan jau iekšēji priecājas. Tas ir drausmīgi! Pilnīgs egoisms.
Piekrītu tām, kas domā, ka tev jāizrunājas. Nav jēgas mocīt sevi. Ja viņš negrib runāt, tad ir jābrauc kaut kur prom, lai tā situācija atslābst, jo kamēr būsiet viens otram acu tuvumā, tāpat būs vārdos neizteikta berzēšanās un tev - uztraukums. :-/
25.11.2015 11:03 |
 
Reitings 418
Reģ: 08.12.2011
Un tālāk? :D izkliegsies, izskriesies, padzīvos prom pāris dienas, bet draugs visdrīzāk tāpat nebūs atvainojies un to izdarīs viņa, kārtējo reizi un tā arī dzīvos tālāk. Aplis noslēdzies :D
25.11.2015 11:04 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Jā, meitenes, jums visām ir pilnīga taisnība. Es tiesām raustos kaut ko ne tā pateikt, jo bail, ka viņš vienkārši paziņos, ka aiziet, kas ir ļoti iespējams, ja sākšu viņu presēt, lai atvainojas. Tagad mana vienīgā cerība ir likt viņam padomāt savu rīcību un pārkāpt pāri savam ego, man atvainojoties. Jo citu ideju man nav - nevēlos piekāpties, bet zinu ,ka viņš arī no negribēs. Pat nezinu, kas notiks, ja tā dzīvosim... Domāju, ka viņš varētu vienā brīdī ar mani vienkārši sākt runāt, kā nekas nebūtu bijis, bet es to nevēlos. Ja biji tāds varonis nolamāt, esi varonis atvainoties.
Lollipop hm, tā ir. Es vispār esmu tāda diezgan liela lauvene, taču kā nonāk attiecībā uz vīrieti - palieku mīkstčaulīga un raudulīga. Negribu tāda būt. Vēlos spēt aiziet, ja man dara pāri, bet nespēju. Lai kā es censtos, vienmēr lienu klāt atvainoties. Darbs ne prātā, grūti koncentrēties, balss trīc, tiesām riebjas. Negribas jau arī dzert bez mitas tās nervu tabletes..
25.11.2015 11:05 |
 
10 gadi
Reitings 1925
Reģ: 02.07.2009
mēs ar viņa mammu skrienam


Mani vispār fascinē tādi tipi, kas nekad, kaut grēku plūdi, nebūs vainīgi. Nepadomās, neiedziļināsies, nepārkāps pāri savam degunam un neatvainosies, kamēr otrs sevi jau ir pazemojis kā pēdējais ņuņņa. Fuj, cik tas var būt pretīgi.
25.11.2015 11:07 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Jo vairāk lasu, jo vairāk liekas absurdi pārvērsties par nervu kamolu kaut kāda auna spītības dēļ... (t)
25.11.2015 11:07 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Jā, ir bijušas reizes, kad draudu kaut kur braukt - bez maz vai priecīgs,jā, brauc kur gribi, dari ko gribi, pat neinteresē viņu īsti. Tā nu nekur neaizbraucu un sēžu. Viņš tiešām ir ļoti spītīgs - pats ir teicis, ka grib norīt to un atvainoties, bet nespēj. Viņu vnk žņaudz tas ego un viņš nespēj saņemties un atzīt vainu. Nu, citas reizes to pieļāvu, šoreiz nevēlos.
Bet arī.. ko tad man viņam teikt? Kapēc mani par stulbu un vēl ļaunāk sauci? Tur nav jēga vnk neko jautāt, jo tas gluži nebija izrunājams strīds - tā bija pazemošana.
25.11.2015 11:08 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Pasaki, ka tā dzīvot nevar.. Pajautā, vai viņam ir idejas, kā šādu konflikta situāciju risināt?
Kā viņš reaģētu, ja Tu veltītu viņam tādus vārdus kā vinš Tev?
Pasaki, ka Tev ir žēl savas nervu sistēmas.. ja viņam ir vienalga par to, kā Tu jūties .. labāk šķirties.. :-/

Protams, jābūt gatavai arī tam, ka viņš tiešām neskries pakaļ pēc šiem vārdiem...
25.11.2015 11:10 |
 
Reitings 433
Reģ: 06.12.2012
Vispār dīvaini, es tiešām spilgti atceros, ka burtiski pirms dažām dienām rakstīji, ka Tavs draugs bez iemesla nekad nepurkšķ un ka tikai visdīvainākie pāri bļauj viens uz otru par neko. Un teici, ka viņš drīzāk paklusēs nekā kaut ko sliktu teiks(t)
25.11.2015 11:11 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Savā ziņā jau taisnība, ka tur īsti nav ko runāt...jo viņš pateica to, ko nevajadzēja un viņam par to ir jāatvainojas...ja viņš to nedarīs un situācija pati no sevis neizlīdzināsies, tad jau atliks tikai šķirties, ja šoreiz neesi gatava piedot tāpat vien, lai tikai viņš atkal būtu Tev blakus ;)
25.11.2015 11:14 |
 
Reitings 3903
Reģ: 03.03.2015
Varbūt viņš tik viegli tevi palaiž, jo zina, ka tu nekur neaiziesi un pēc laiciņa pielīdīsi salabināties? Man ir pretēja situācija, bet līdzīga. Ir strīds, kur atklājas samilzusī problēma. Vīrs pēc laiciņa pienāk, pielabinās, samīļo mani, BET secinājumus nekādus neizdara. Ķip pagaidīja, kad es nomierinos un atkal viss ir labi, sievietes ir kašķīgas un tur neko nevar darīt. Taču konflikts jau paliek līdz nākamajai sprāgšanas reizei. Un man ir savādāks raksturs, es līdz galam aizvainojumu nepalaižu vaļā un pēc katra tāda milzīga strīda maza drusciņa mīlestības nomirst. Tiesa, tādi strīdi ir ļoti reti.
25.11.2015 11:17 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Antonello nē, tas par citiem. Viņš ir ļoti, ļoti lojāls pret citiem, vienmēr palīdzēs un meklēs cilvēkos tikai labo. Tajā ziņā viņš arī mani padara par labāku cilvēku, tikai pret mani tas tomēr tā nav...
Es tiešām negribu neko jautāt.. Vnk nogaidīt un izturēties tā, kā viņš pret mani parasti - klusējot. Es pagaidīšu un skatīšos. Tad gan, ja viņu tā apmierinās dzīvot, apjautāšos, vai viņam tas šķiet normāli.
25.11.2015 11:19 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Mans vīrietis arī tāds pats, ka nekad neatzīs savu vainu un nenāks atvainoties, tad nu es jau nu neklusēju un visu pateicu, vēl parasti piemetu uguni un kad tiešām jau nonāk līdz koferu kravāšanai, tad nu gan sāka skriet man pakaļ un izrunāt visu.

Laika gaitā arī esmu iemācījusi apvaldīt viņam savu ego un nu jau pat sāk atzīt savu vainu un atvainoties, bet nevajag nekādā gadījumā klusēt, jo tas jau neko nemainīs, sliktāk jau tikai pašai paliek. Vīrietim viss jāsaka tieši un sejā, tad ja būsi svarīga, nekad tevi prom nelaidīs.
25.11.2015 11:23 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Jā, Lollipop, tas drošivien ir risinājums. Nesen bija situācija - sastrīdējāmies, es apvainojos, viņš pat atvainojās, bet es teicu, ka esmu sāpināta un negribu tagad mīļoties. Tad viņš demonstratīvi pagriezās un apvainojās uz mani. Gāju klāt, centos mīļot, atvainoties (par ko?) teicu, ka tas ir vienkārši ļoti bērnišķīgi, un kādēļ viņš ir dusmīgs par to, ka es esmu dusmīga?! tā nu tēloja princi un tikai pēc manas ilgas atvainošanās "piedeva". Viņš nevis saprot, ak vainīgs, bet dusmīgs, jo es esmu dusmīga. Zina, ka nekur neiešu un ka man rūp. Tapēc gribu parādīt, ka neiešu nu jautāt viņam "kā salīgt, kā risināt?" Negribu. Lai redz, ka arī šoreiz mans mērs pilns.
25.11.2015 11:23 |
 
Reitings 1557
Reģ: 09.05.2013
Vīrietim viss jāsaka tieši un sejā, tad ja būsi svarīga, nekad tevi prom nelaidīs.

Es arī šim sliecos piekrist. Ja saki, ka viņš var pats sadusmoties, jo tu dusmojies, tad tavu klusēšanu viņš var uztvert tāpat un pats noslēgties, jo nebūs pieradis pie šādas izturēšanās. Un tad rezultātā viss vēl sliktāk. (t)
Sarežģita situācija...
25.11.2015 11:29 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Lai redz, ka arī šoreiz mans mērs pilns.

Tad ir jārīkojas..
Paziņa šādi sev jau atrada jaunu dzīvesvietu un krāmēja somas, tad vīrietis saprata, ka vajadzētu darīt kaut ko lietas labā. Bet nu atkārtošos.. šādās situācijās tiešām jābūt gatavam iet prom :)
25.11.2015 11:30 |
 
Reitings 3903
Reģ: 03.03.2015
Tava situācija atgādina manu draudzeni. Viņai vīrs arī tikpat ietiepīgs. Un tad klusē abi. Nedēļu klusē, divas nedēļas klusē un tad ikdienišķi sāk sarunāties vai nu viens vai otrs.
Cita lieta ir tev veltītie apvainojumi. Tev pašai jāzina, vai spēsi tos piedot bez atvainošanās.
25.11.2015 11:30 |
 
Reitings 249
Reģ: 30.07.2015
man jau lielās, ka jebkuram atvainoties nenākas viegli, jo tas nozīmē kļūdas atzīšanu( un kuram gan patīk kļūdīties). Un Vīrieši. viņi tak nekad nekļūdās :D

Bet ja vismaz vārdiski neatvainojas, tad vismaz darbos tam ir jāparādās, ka nozhēlo un grib, lai jūties labi un, lai Jūs vairs nedusmotos savā starpā.

Bet ja nav pat tā, tad nu gan tas ir skumji. Tad jājautā, kādas gan viņam vērtības ir dzīvē, ja savu EGO liek augstāk par mīļoto sievieti?
25.11.2015 11:31 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
No vienas puses, man tika igribētos, lai viss ir atkal kārtībā, lai nav šo strīdu un baiļu par šķiršanos, taču no otras man arī ir kaut kāda pašcieņa un es nevēlos galīgi ļaut viņam mani pazemot un tālāk dzīvot tā, it kā nekas nebūtu bijis. Man bail, ka man tiešām būtu nervu sabrukums, ja mēs izšķirtos. Un pats ļaunākais, viņš zina, cik ļoti ņemu pie sirds šo vsu un pārdzīvoju, bet pats izliekas, ka to neredz.
Cormeum domāju, ja tā izdarītu, man nebūtu "jābūt gatavai". tas vnk notiku, viņš neskrietu pakaļ absolūti noteikti.
25.11.2015 11:46 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Ko es varu teikt...paņem rokas bagāžas koferi un pazūdi uz pāris dienām...varbūt sāks meklēt un runāt ;-)
Bet tas - dusmojas par to, ka tu dusmojies...ir tik stulbi no saprātīga vīrieša puses. Tas taču loģiski, ka dusmojies, ja viņš Tevi aizvaino un izliekas, ka tas ir normāli... (t) vai tad Tev būtu jāpriecājas un jāstaro kā maija saulītei par viņa izgājieniem?
25.11.2015 11:58 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Lai redz, ka arī šoreiz mans mērs pilns.

Mērs tev nav pilns un nekad arī nebūs. Tu rausties par to, ka viņš tevi var pasūtīt un domāju, ka viņš to labi jūt.
Es šādu situāciju nepaciestu noteikti. Ja viņam ir vienalga par tevi un tev vēl jālien klāt par to, ka viņš tevi aizvainoja.. nez, pieietu klāt, pateiktu, ka viņš ir cūka un, ja tūlīt pat nemainīs savu uzvedību, kravāšu čemodānus un iešu prom. Skaidri un gaiši.
Cik ilgi tu to gribi paciest? Nedomāju, ka viņš kādreiz mainīsies... un, piedodiet, bet, kas tā par mīlestību no vīrieša puses? viņam ir uzšpļaut uz visu - ja viņa aizies, lai tak tinas, neies jau pakaļ skriet. Nē, es neticu tādai mīlestībai.
25.11.2015 12:10 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits