Mans brālēns reiz bija tāds kas arī teica - fuj ko var publiski bučoties utt. Viņam visa tā publiskā mīļošanās riebās, bet ok, viņš arī bija galīgākais datoru nūģis un teica ka draudzene nekad nebūs un nomirs 25 gadu vecumā pie datora.. Es jau viņam smējos ka pag pag, dabūsi to draudzeni, tad redzēsim kā būs.
Ņjā tagad visa pasaule viņam ir draudzene, super jauka meitene tā kā viss čikiniekā, bet godīgi sakot man ir PIEGRIEZIES LĪDZ KAKLAM ka mēs satiekamies ķipa double date tā kā lai papļāpātu, un tas ir 1-2 reizes gadā un šie reāli ir viens otram rīklē ielīduši kā nelabie, nu tas tā nokaitina jo tā jau reti tiekamies un to pašu laiku viņi nevar pavadīt normāli komunicējot, bet gan vienkārši viets ap otru gramstoties kamēr es ar draugu sēžām tā kā divi muļķi un nezinam kur likties.
Tā kā jā, reizēm pat viss dzelžainākais raksturs un uzskati var pilnībā mainīties.
Man gan tāda pārlieku liela uķināšanās nekad nav gājusi pie sirds, bet bučiņa uz lūpām sasveicinoties vai atvadoties ir jauka :)