Nav attiecības, jūtos ļoti labi. Traucē vienīgi tas, ka vairākums apkārtesošo cilvēku ir attiecībās un izjūtu spiedienu - mēģina sapazīstināt ar katru pretējā dzimuma pārstāvi, 10x dienā vaicā ''nu kā tad mīlas frontē'' , ''kāpēc neesi attiecībās?'', ''vaitad nav jau kāds iepaticies?'', ''tev vajadzētu ar kādu satikties..'' thats the dark side :-D
Es gan esmu ar attiecībām. Es pēc dabas esmu cilvēks kurš bez attiecībām laikam nevar iztikt. Protams ir savs laiks bijis kad arī dzīvojos bez attiecībām, arī tad bija jauki ka varēji reiķināties tikai ar evi, bet vispār tā ir tik patīkama sajūta ka tev ir kāds pie kā vakarā atnākt, parunāties samīļoties un no rīta arī tu pamosties no bučām un apskāvieniem no otras puses. Bez tā es laikam vairs nekad negribētu dzīvot (l)
Nu, tas ir tikai normāli, ka cilvēks jūtas laimīgs gan attiecībās, gan bez tām. Tas tikai liecina par veselīgu domāšanu un pašpietiekamību. Visam savi plusi.
Kad biju attiecībās, man bija paniskas bailes būt vienai. Tas likās šausmīgākais uz pasaules un nesapratu, kā var būt labi tiem, kas ir vieni. Tagad ir tā, ka es jūtos ļoti labi viena. :) protams, gribās jau kādus romantiskus brīžus, bet nu randiņi ar' šad tad gadās. :) man personīgi ir dikti labi. Smaidu un plūstu pa dzīvi izbaudot laiku mācībām, ģimenei un draugiem!
Man nav laika attoecībām- skola , darbs, it kā gribētos kaut ko, bet saprotu, ka pašlaik esmu pašattītības posmā.
Protams, forši, ka esmu brīva, nav jāatskaitās, ej un nāc, kur gribi un ar ko gribi :D