Man ir teju 25, bet es arī nejūtos gatava attiecībām. Ir, protams, bijuši mēģinājumi, bet kaut kā es vienmēr aizbēgu pēc dažiem mēnešiem. Man nepatīk, ka mani kontrolē, pat, ja es neko nosodāmu nedaru. Nepatīk atskaitīties par to, ko daru, ar ko kopā daru un cikos būšu mājās. Es kā kaķis staigāju, kur pašai tīk un man pat neienāk prātā, ka vajadzētu justies vainīgai par to (un te nav runa par krāpšanu vai ko tamlīdzīgu, bet vienkārši ikdienu - tikšanās ar draugiem, dažādi pasākumi, kādi semināri, lekcijas, sports, utt). It kā attiecības gribas, bet gribas tādas, kurās es to savu brīvību nezaudētu. Tā kā šobrīd atkal esmu brīva, saprotu, ka pagaidām neko nopietnu nevēlos. Ceru, ka kādreiz nāks kāds, kura dēļ man visi šie putni pazudīs. :D