Es vispār esmu tas tips, kas nevēlas attiecības. Neesmu vairs tīņu gados, tagad jau saprotu, ko vēlos no dzīves un kā iztēlojos savu nākotni. Ir jau aptuvena vīzija par to, kādu un kur vēlos sevi redzēt pēc vairākiem gadiem, un zinu, ka attiecības tajā plānā nav. Tiesa gan, nesūdzos, jo neesmu attiecību cilvēks, man ir labi vienai, kopdzīve neinteresē un arī bez otra cilvēka mierīgi varu iztikt. Protams, neizslēdzu iespēju, ka reiz varbūt satikšu kādu cilvēku, kuru gribēšu sev blakus, taču tad tam cilvēkam būtu jābūt tikpat trakam kā es, jo nav daudz vīriešu un vispār cilvēku, kuriem būtu pieņemama mana nostāja pret dzīvi un attiecībām. Nebūs - nebūs, nepārdzīvošu.